smeķēt1
smeķēt 2. konjugācijas darbības vārds; novecojisLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | smeķēju | smeķējam | smeķēju | smeķējām | smeķēšu | smeķēsim |
| 2. pers. | smeķē | smeķējat | smeķēji | smeķējāt | smeķēsi | smeķēsiet, smeķēsit |
| 3. pers. | smeķē | smeķēja | smeķēs | |||
Pavēles izteiksme: smeķē (vsk. 2. pers.), smeķējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: smeķējot (tag.), smeķēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: smeķētu
Vajadzības izteiksme: jāsmeķē
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ir bijuši mēģinājumi piedāvāt ko īpašu, taču vietējiem tas nesmeķēja.
- No puikas dienām atceros, kā smeķēja „ Kristāldzidrais”.
- Kā pēc šāda vakara smeķētu kāds pīpītes dūms.
- man ass ir prāts man absints smeķē
- Un ēdām arī nelatviskus skābos gurķus ( " Polski ogorki"), bet, par pārsteigumu, arī tie makten labi smeķēja.