smacēt
smacēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | smacēju | smacējam | smacēju | smacējām | smacēšu | smacēsim |
| 2. pers. | smacē | smacējat | smacēji | smacējāt | smacēsi | smacēsiet, smacēsit |
| 3. pers. | smacē | smacēja | smacēs | |||
Pavēles izteiksme: smacē (vsk. 2. pers.), smacējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: smacējot (tag.), smacēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: smacētu
Vajadzības izteiksme: jāsmacē
1.Saturot ko kaitīgu, arī samazinot, pārtraucot gaisa pievadi, būt par cēloni tam, ka (elpošana, elpošanas orgānu darbība) tiek apgrūtināta; šādā veidā būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas, parasti dzīvību apdraudoši, elpošanas traucējumi; arī slāpēt1.
1.1.intransitīvs
1.2.pārnestā nozīmē Spēcīgi ietekmēt (kādu), parasti nevēlami (par psihisku stāvokli).
1.3.pārnestā nozīmē Pārvarēt, nomākt (parasti psihisku stāvokli, tā izpausmi).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kaut kas viņu žņaudzīja un smacēja, vienlaikus pašai kļūstot bīstamai.
- Smacējošām gāzēm pildītie ienaidnieka lielgabalu lādiņi krīt trīsdesmit astotās divīzijas pozīcijās.
- Izvemt kā ļaundabīgu mezglu, kas, iemeties plaušās, smacē.
- mežonīgi, smacējoši zaļumi, kas itin nekur uz ārpusi nelaiž.
- Tāds gaiss smacē un žņaudz ciet rīkli tā, ka apdullina.