smēlums
smēlums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | smēlums | smēlumi |
| Ģen. | smēluma | smēlumu |
| Dat. | smēlumam | smēlumiem |
| Akuz. | smēlumu | smēlumus |
| Lok. | smēlumā | smēlumos |
1.Paveikta darbība, rezultāts → smelt1.
2.Paveikta darbība, rezultāts → smelt2.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tad tavs smēlums bus gana labs un skanīgs
- Dvoržāks smēla no šī avota un smēlumu ieauda simfonijā " No Jaunās pasaules", kurā ir gan brīnumskaista lirika, gan arī liels simfonisks spēks.