slīkonis
slīkonis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | slīkonis | slīkoņi |
| Ģen. | slīkoņa | slīkoņu |
| Dat. | slīkonim | slīkoņiem |
| Akuz. | slīkoni | slīkoņus |
| Lok. | slīkonī | slīkoņos |
slīkone sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | slīkone | slīkones |
| Ģen. | slīkones | slīkoņu |
| Dat. | slīkonei | slīkonēm |
| Akuz. | slīkoni | slīkones |
| Lok. | slīkonē | slīkonēs |
1.Noslīcis cilvēks vai dzīvnieks; arī cilvēks vai dzīvnieks, kas slīkstot ir zaudējis samaņu.
2.Koks, kokmateriāls, kas (piemēram, pludināšanas gaitā) grimst vai ir nogrimis ūdenstilpē; grimonis.
Stabili vārdu savienojumiSlīkoņa baļķis.
- Slīkoņa baļķis sarunvaloda, kolokācija — ūdenī nogrimis, arī grimstošs liels koks
3.novecojis Grimoņu dzimtas brīvziedlapaino divdīgļlapju ģints krūmu suga, 3-4 m garš reti sastopams krāšņuma krūms, zied no maija līdz jūnijam, jaunie zari stāvus spilvoti, rudenī un ziemā asins sarkani; sarkanais žīdogājs.
Avoti: LLVV, LME
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un tad no kapiem izcelšoties slīkoņi un pakārti un pavēlēšot iedalīt zemi visiem.
- Viena viņu apakšsuga ir slīkoņu dvēseles, kas pārvērtušās par gariem.
- Upē bija slīkonis, un es redzēju, kā to izvelk.
- – Jums nepatīk slīkoņu elpināšanas paņēmiens “ mute pret muti”?
- Ar slīkoņa smagumu miesās visi trīs beidzot ievilkās lielajā līkumā.