slēpotājs
slēpotājs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | slēpotājs | slēpotāji |
| Ģen. | slēpotāja | slēpotāju |
| Dat. | slēpotājam | slēpotājiem |
| Akuz. | slēpotāju | slēpotājus |
| Lok. | slēpotājā | slēpotājos |
slēpotāja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | slēpotāja | slēpotājas |
| Ģen. | slēpotājas | slēpotāju |
| Dat. | slēpotājai | slēpotājām |
| Akuz. | slēpotāju | slēpotājas |
| Lok. | slēpotājā | slēpotājās |
Cilvēks, kas pārvietojas (parasti pa sniegu) uz slēpēm; sportists, kas specializējies slēpošanā.
PiemēriAizrautīgs slēpotājs un vēl aizvien traks dejotājs.
- Aizrautīgs slēpotājs un vēl aizvien traks dejotājs.
- Bet Daugavā laiva velk ūdens slēpotāju.
- Pieeju tuvāk un skatos stāvajā slīpumā, kur, vislielākajā augstumā nostājies, metas sacīkšu slēpotājs.
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri:šeit