slēpot
slēpot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | slēpoju | slēpojam | slēpoju | slēpojām | slēpošu | slēposim |
2. pers. | slēpo | slēpojat | slēpoji | slēpojāt | slēposi | slēposiet, slēposit |
3. pers. | slēpo | slēpoja | slēpos |
Pavēles izteiksme: slēpo (vsk. 2. pers.), slēpojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: slēpojot (tag.), slēpošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: slēpotu
Vajadzības izteiksme: jāslēpo
Pārvietoties (parasti pa sniegu) uz slēpēm.
PiemēriSlēpot mūs aizveda Mairitas un mans deju skolas biedrs.
- Slēpot mūs aizveda Mairitas un mans deju skolas biedrs.
- Atpūtīšos jau diezgan, biežāk iešu uz slidotavu vai slēpošu.
- Toziem bija daudz sniega, un Laura bieži slēpoja.
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri:šeit