slēpes
slēpe sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | slēpe | slēpes |
| Ģen. | slēpes | slēpju |
| Dat. | slēpei | slēpēm |
| Akuz. | slēpi | slēpes |
| Lok. | slēpē | slēpēs |
šlēpe sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
[EH ]
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | šlēpe | šlēpes |
| Ģen. | šlēpes | šlēpju |
| Dat. | šlēpei | šlēpēm |
| Akuz. | šlēpi | šlēpes |
| Lok. | šlēpē | šlēpēs |
1.Plāksnes veida (koka, plastmasas, metāla) ierīces, kas palielina atbalsta laukumu un atvieglo pārvietošanos vai pārvietošanu, piemēram, pa sniegu, staignu vietu, ūdeni.
PiemēriViņš kāpa ieslīpi pa dziļo sniegu, un slēpes bija labs palīgs.
- Viņš kāpa ieslīpi pa dziļo sniegu, un slēpes bija labs palīgs.
- Un pie viņas var nokļūt arī bez slēpēm.
- Lejā pie rezervuāra kāds vecs vīrs, slēpes uzvilcis un uzlicis smieklīgi lielas radio austiņas, nikni devās taisni iekšā kokos.
- Un tieši šādā rītā, viņš, iemaucis kājas savu plato slēpju siksnās, sāka apgaitu.
Stabili vārdu savienojumiSpeciālās slēpes.
- Speciālās slēpes kolokācija — slēpes, kas ir paredzētas kādas kravas pārvietošanai
2.Ragavas akmeņu pārvadāšanai (slīdoša plāksne vai savienotas slieces).
Avoti: LLVV, EH, T
Piemēri valodas korpusos:šeit