slinkums
slinkums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | slinkums | slinkumi |
| Ģen. | slinkuma | slinkumu |
| Dat. | slinkumam | slinkumiem |
| Akuz. | slinkumu | slinkumus |
| Lok. | slinkumā | slinkumos |
Tieksme uz bezdarbību, arī nevēlēšanās strādāt, darīt ko.
Piemēri— Man slinkums.
- — Man slinkums.
- Lai viņš tās maizītes necep, ja jau slinkums.
- Nu jā, vēl mēdz uznākt slinkums.
- Slinkuma dēļ nevēlēdamies turpināt ceļu pa kāpnēm, kaut gan tās bija platas un ērtas.
- Tas ir milzīgs zils ezers, kur vasarā varētu peldēt kaut katru dienu, ja nebūtu slinkums tik tālu iet.
- Tos attēlus, kurus man nav slinkums kārtīgi izkrāsot līdz galam, es sūtu Jankam atpakaļ.
- Tas liecina par manu slinkumu, atzīstu.
- Reizēm cīnos ar slinkumu.
- Slinkumā izlaidušies, fu!
- Tomēr jums ir izdevies pārvarēt gan slinkumu, gan citus savus iekšējos traucēkļus.
Stabili vārdu savienojumiPalaisties slinkumā; palaisties laiskumā.
- Palaisties slinkumā; palaisties laiskumā; palaisties kūtrumā frazēma — kļūt slinkam, laiskam
Stabili vārdu savienojumiLāpīt slinkumu. Slinkuma lāpītājs. Slinkuma maiss; pelu maiss.
- Lāpīt slinkumu sarunvaloda, frazēma — slinkot
- Slinkuma lāpītājs frazēma — sliņķis
- Slinkuma maiss; pelu maiss sarunvaloda, frazēma — slinks cilvēks, sliņķis
Avoti: LLVV, T
Piemēri valodas korpusos:šeit