slinkot
slinkot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | slinkoju | slinkojam | slinkoju | slinkojām | slinkošu | slinkosim |
| 2. pers. | slinko | slinkojat | slinkoji | slinkojāt | slinkosi | slinkosiet, slinkosit |
| 3. pers. | slinko | slinkoja | slinkos | |||
Pavēles izteiksme: slinko (vsk. 2. pers.), slinkojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: slinkojot (tag.), slinkošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: slinkotu
Vajadzības izteiksme: jāslinko
Vadīt laiku bezdarbībā; arī lēni, negribīgi strādāt, darīt ko.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vairāk slinkot spēj tikai labradors, kas nopirkts sazin kādam nolūkam.
- Pēc tam ēģiptieši sāka slinkot, aizmirsa karot un gāja bojā.
- Neviens neslinkoja, jo jebkurā brīdī varēja pagriezties un doties mājās.
- Pasniedzēji mudināja neslinkot tieši talantīgos, kuriem māksla spiedās pa ausīm.
- Ja apnīkst slinkot Zemes Sliņķīšos, var aizbraukt uz Debesu Sliņķīšiem.