slauķis
slauķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | slauķis | slauķi |
| Ģen. | slauķa | slauķu |
| Dat. | slauķim | slauķiem |
| Akuz. | slauķi | slauķus |
| Lok. | slauķī | slauķos |
1.Priekšmets, rīks, arī ierīce (kā) slaucīšanai.
Stabili vārdu savienojumiKāju slaukāmais; kāju slauķis.
- Kāju slaukāmais; kāju slauķis kolokācija — kājslauķis
1.2.parasti formā: daudzskaitlis; jomas: transports, tehnika Tekstilrūpniecības izstrādājumu atkritumi, ko izmanto kā slaukāmo materiālu, tajos var būt lupatu gabali, tekstilrūpniecības brāķi, diegu gali u. tml.
2.novecojis Slaucītājs.
Avoti: LLVV, KV, TK-81#1/1091
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tad dedzīgi sāka tīrīt stobru ar īso slauķi.
- Karlsons sameklēja somā īsu stobra slauķi un eļļas kanniņu.
- Tiesa kas tiesa, ja ķēra, tad muguru sasiksnoja sloksnēs ar šauteņu slauķiem vai nagaikām.
- Rokā viņš draudīgi nesa sava iemīļotā lielgabala slauķi – garu, smagu metāla stieni ar spurainu birsti galā.
- Šo, kuģa visresnāko, lielgabalu patlaban ar spurainu slauķi tīrīja galvenais tēmētājs Bonaventura – līks un sakaltis Korsikas pīrāgs.