slapstīties
slapstīties atgriezenisks 3. konjugācijas darbības vārds; lieto: retiLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | slapstos | slapstāmies | slapstījos | slapstījāmies | slapstīšos | slapstīsimies |
2. pers. | slapsties | slapstāties | slapstījies | slapstījāties | slapstīsies | slapstīsieties, slapstīsities |
3. pers. | slapstās | slapstījās | slapstīsies |
Pavēles izteiksme: slapsties (vsk. 2. pers.), slapstieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: slapstoties (tag.), slapstīšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: slapstītos
Vajadzības izteiksme: jāslapstās
1.Dzīvot, uzturēties (kur) slepus (parasti ilgāku laiku, arī dažādās vietās); arī bēguļot.
2.Vairīties (no kā), slēpties.
Stabili vārdu savienojumiSlapstīties aiz pakšiem.
- Slapstīties aiz pakšiem apvidvārds, frazēma — kaut ko pa kluso darīt; izvairīties
3.Vairoties, slēpjoties klaiņot (par dzīvniekiem).
Avoti: LLVV, TlV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vai tik nezogas ļaundaris, vai pa brikšņiem neslapstās kāds glūnīzeris?
- Uz īsu brīdi Viņi pārtraukuši slapstīties un atkal notēmējuši uz mani.
- Lai kur zēns ietu, kāds nepārtraukti slapstījās viņam aiz muguras.
- Tur skatos, gar nama sienu satraukušies veči ar šaujamajiem slapstās.
- Nemitīgi bēguļodams un slapstīdamies, tu nevari būt nekāds lielais cīnītājs.