bēguļot
bēguļot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | bēguļoju | bēguļojam | bēguļoju | bēguļojām | bēguļošu | bēguļosim |
| 2. pers. | bēguļo | bēguļojat | bēguļoji | bēguļojāt | bēguļosi | bēguļosiet, bēguļosit |
| 3. pers. | bēguļo | bēguļoja | bēguļos | |||
Pavēles izteiksme: bēguļo (vsk. 2. pers.), bēguļojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: bēguļojot (tag.), bēguļošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: bēguļotu
Vajadzības izteiksme: jābēguļo
1.Bēgot bieži mainīt dzīves, uzturēšanās vietu.
1.1.Bēgot, vairoties (no kā), vairākkārt mainīt slēptuvi un pārvietošanās virzienu.
1.2.Ilgstoši vairīties (no kāda).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Trīs no pieciem izbēgušajiem ir noķerti, bet divi joprojām bēguļo.
- Pēc vīriešu pieķeršanas zādzībā viņi bēguļo un mājās vēl nav atgriezušies.
- Mušiņa pēkšņi un neatvadījusies laidās prom, bēguļodama no krītošajām lāsēm.
- Nemitīgi bēguļodams un slapstīdamies, tu nevari būt nekāds lielais cīnītājs.
- Dīvaini, bet no tautiešiem bēguļojošais Arnolds nejūtas viņu pārlieku sabaidīts.