skunste
skunste sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; žargonisms; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | skunste | skunstes |
Ģen. | skunstes | skunšu |
Dat. | skunstei | skunstēm |
Akuz. | skunsti | skunstes |
Lok. | skunstē | skunstēs |
1.Māka, iemaņas.
Tulkojumiendowment, gift, talent, natural endowment, bent.
1.1.apvidvārds Buršanas, zīlēšanas māka.
2.Māksla.
Avoti: SLG
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- — Četri pret diviem, nav liela skunste, — purpina bārdainis.
- — Nu, sarunāt ar savējiem nav liela skunste.
- Ar pacietību vien, bez izsmiekla par iesācēja greizībām un kļūmēm, Koļa man ir iemācījis skunsti.
- Mazajam Valentīnam arī paticies mālēt, Struņķis pat solījis to šajā skunstē ielauzīt, taču tēvam licies, ka tas ir piesolīts tikai pa draugam.
- Ja nu pa to laiku arī kādi skunstnieki ir Rīgā, tad tie ap Vērmaņa dārzu savas bodes voi šķūņus uztaisa, un tādā vakarā nevienam skatītāju un apbrīnotāju netrūkst; citi tāpat uz klaja plača savas skunstes rāda un cepurē dāvanas salasa no skatītājiem.