skunste
skunste sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | skunste | skunstes |
| Ģen. | skunstes | skunšu |
| Dat. | skunstei | skunstēm |
| Akuz. | skunsti | skunstes |
| Lok. | skunstē | skunstēs |
1.Māka, iemaņas.
Tulkojumiendowment, gift, talent, natural endowment, bent.
1.1.apvidvārds Buršanas, zīlēšanas māka.
2.Māksla.
Avoti: SLG
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- — Četri pret diviem, nav liela skunste, — purpina bārdainis.
- — Nu, sarunāt ar savējiem nav liela skunste.
- Ar pacietību vien, bez izsmiekla par iesācēja greizībām un kļūmēm, Koļa man ir iemācījis skunsti.
- Mazajam Valentīnam arī paticies mālēt, Struņķis pat solījis to šajā skunstē ielauzīt, taču tēvam licies, ka tas ir piesolīts tikai pa draugam.
- Ja nu pa to laiku arī kādi skunstnieki ir Rīgā, tad tie ap Vērmaņa dārzu savas bodes voi šķūņus uztaisa, un tādā vakarā nevienam skatītāju un apbrīnotāju netrūkst; citi tāpat uz klaja plača savas skunstes rāda un cepurē dāvanas salasa no skatītājiem.