Rudens versija 2025
412 004 šķirkļi
skreja
skreja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
 Vsk.Dsk.
Nom.skrejaskrejas
Ģen.skrejasskreju
Dat.skrejaiskrejām
Akuz.skrejuskrejas
Lok.skrejāskrejās
1.poētiska stilistiskā nokrāsa; parasti formā: vienskaitlis Skriešana1.
PiemēriUn elpa smaga kā pēc straujas skrejas.
  • Un elpa smaga kā pēc straujas skrejas.
Saistītās nozīmes
Atvasinājumi un to semantiskās attieksmes ar pamatvārdu
Darbība ↔ Darīt: skriet1 — Virzīties, ar kājām pārmaiņus samērā spēcīgi, elastīgi atsperoties no zemes, tā ka brīžam kājas neskar zemi (par dzīvām būtnēm).
2.poētiska stilistiskā nokrāsa; parasti formā: vienskaitlis Skriešana3; steidzīga iešana, braukšana.
Piemēriliekot kaut uz mirkli apstāties ikdienas skrejā,
  • liekot kaut uz mirkli apstāties ikdienas skrejā,
Saistītās nozīmes
Atvasinājumi un to semantiskās attieksmes ar pamatvārdu
Darbība ↔ Darīt: skriet2 — Steigā ātri iet, arī braukt; arī steigties (par cilvēku).
3.poētiska stilistiskā nokrāsa; parasti formā: vienskaitlis Ātra pārvietošanās – par parādībām dabā un priekšmetiem.
PiemēriPie mātes glaužoties klusi, klausījos vēiu skrejā
  • Pie mātes glaužoties klusi, klausījos vēiu skrejā
  • ilgi raudzījās reto mākoņu skrejā un centās saprast tikai viņam vien zināmās
Saistītās nozīmes
Atvasinājumi un to semantiskās attieksmes ar pamatvārdu
Process ↔ Būt procesā: skriet3 — Ātri pārvietoties (par priekšmetiem un parādībām dabā).
4.poētiska stilistiskā nokrāsa; parasti formā: vienskaitlis Strauja ritēšana subjektīvā uztverē – par laiku, laikposmu, domām, atmiņām, psihiskiem stāvokļiem.
PiemēriGadu negausīgajā skrejā reizēm apcerot Pētera B. iekšējo arhitektonisko veidolu, ir gan nācis prātā torņa noslēgtais un vienlaikus daudzām asredzīgam acīm nokaisītais stāvs.
  • Gadu negausīgajā skrejā reizēm apcerot Pētera B. iekšējo arhitektonisko veidolu, ir gan nācis prātā torņa noslēgtais un vienlaikus daudzām asredzīgam acīm nokaisītais stāvs.
  • Ir cilvēki, kas cenšas kaut ko izdarīt, ne tikai sev raust, kas nav tik apjukuši dzīves skrejā un domā par nākotni.
Saistītās nozīmes
Atvasinājumi un to semantiskās attieksmes ar pamatvārdu
Process ↔ Būt procesā: skriet5 — Strauji ritēt, risināties subjektīvā uztverē (par laiku, laikposmu, domām, atmiņām, psihiskiem stāvokļiem).
5.Īpaši veidota ieeja (bišu stropā, putnu būrī).
PiemēriTie ilgstoši, ne mazāk kā pusstundu, lidinās ap mītni ik pa laikam pielidojot skrejai un aizlidojot no tās.
  • Tie ilgstoši, ne mazāk kā pusstundu, lidinās ap mītni ik pa laikam pielidojot skrejai un aizlidojot no tās.
  • Līdz augšai aizbāzts būrītis var šķist kārdinošs caunai un kaķim, kuriem tad ir pavisam viegli caur skreju izķeksēt putnu mazuļus un tos apēst.
  • Pamatā skrejas ir pret rītiem, tas tāpēc, lai rīta saule ir skrejās un bites ātrāk mostas.
Saistītās nozīmes
Atvasinājumi un to semantiskās attieksmes ar pamatvārdu
Vieta (lietv) ↔ Darīt: skriet1 — Virzīties, ar kājām pārmaiņus samērā spēcīgi, elastīgi atsperoties no zemes, tā ka brīžam kājas neskar zemi (par dzīvām būtnēm).
6.joma: tehnika Rotējošs iekārtas elements (kādu materiālu) sasmalcināšanai un sajaukšanai.
Stabili vārdu savienojumiSkreju dzirnas (arī dzirnavas).
6.1.Rieva (iekārtā, ierīcē u. tml.), pa ko virzās rites gultņi.
7.joma: militārās zinātnes Vītņstobru šaujamieroču stobra kanāla daļa starp patrontelpu un vītņotās daļas sākumu.
Avoti: LLVV, MIL, T
Korpusa piemēri:šeit