skrandulācis
skrandulācis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | skrandulācis | skrandulāči |
| Ģen. | skrandulāča | skrandulāču |
| Dat. | skrandulācim | skrandulāčiem |
| Akuz. | skrandulāci | skrandulāčus |
| Lok. | skrandulācī | skrandulāčos |
Cilvēks noskrandušā apģērbā; skrandu lācis; skrandainis.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vai nav dzirdēts, ka cilvēks mēdz staigāt apkārt kā skrandulācis, ja zelts aptumšojis prātu?