skrakšķis
skrakšķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | skrakšķis | skrakšķi |
| Ģen. | skrakšķa | skrakšķu |
| Dat. | skrakšķim | skrakšķiem |
| Akuz. | skrakšķi | skrakšķus |
| Lok. | skrakšķī | skrakšķos |
Īslaicīgs, ass, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts; krakšķis.
Avoti: LLVV