skrakšēt
skrakšēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | skrakšu | skrakšam | skrakšēju | skrakšējām | skrakšēšu | skrakšēsim |
| 2. pers. | skrakši | skrakšat | skrakšēji | skrakšējāt | skrakšēsi | skrakšēsiet, skrakšēsit |
| 3. pers. | skrakš | skrakšēja | skrakšēs | |||
Pavēles izteiksme: skrakši (vsk. 2. pers.), skrakšiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: skrakšot (tag.), skrakšēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: skrakšētu
Vajadzības izteiksme: jāskrakš
Radīt īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko cietu, kas strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts); atskanēt šādam troksnim; krakšēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Skrakš!