skrakšēt
Lietojuma biežums :
skrakšēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
Radīt īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko cietu, kas strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts); atskanēt šādam troksnim; krakšēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri