skrīvēt
skrīvēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | skrīvēju | skrīvējam | skrīvēju | skrīvējām | skrīvēšu | skrīvēsim |
| 2. pers. | skrīvē | skrīvējat | skrīvēji | skrīvējāt | skrīvēsi | skrīvēsiet, skrīvēsit |
| 3. pers. | skrīvē | skrīvēja | skrīvēs | |||
Pavēles izteiksme: skrīvē (vsk. 2. pers.), skrīvējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: skrīvējot (tag.), skrīvēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: skrīvētu
Vajadzības izteiksme: jāskrīvē
Rakstīt, parasti veikli.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- — Sirmais ārsts apsēžas pie rakstāmgalda un kaut ko skrīvē uz lapiņas.
- Nezināt vairs pats, ko skrīvējāt uz vēstulēm?
- Abi slamsti" tostarp cītīgi skrīvēja burtnīciņās, ar savu uzvedību nekādi neapstiprinot mātes vārdus.
- Es jau lasu gan, lasu gan “ Strēlniekā”, ko tu tur skrīvē!
- Vai tā nav Undīne, kas no augšas noskatās, kādas ģeķības es šeit par viņu skrīvēju?