skadrums
skadrums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | skadrums | skadrumi |
| Ģen. | skadruma | skadrumu |
| Dat. | skadrumam | skadrumiem |
| Akuz. | skadrumu | skadrumus |
| Lok. | skadrumā | skadrumos |
1.Vispārināta īpašība → skadrs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
2.Vispārināta īpašība → skadrs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ir parks, rudens dzedrums, gaisa skadrums, kaili jau koki, un zeme gatava ziemas aizmirstībai.
- — Justs iesāka nedroši un mulsi, bet turpināja ar tādu ( ik sekundi pieaugošu) skadrumu, ka man sametās neomulīgi, — ja tas...