skadriņi
skadriņi vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; novecojis; tikai formā: daudzskaitlisLocīšana
| Dsk. | |
|---|---|
| Nom. | skadriņi |
| Ģen. | skadriņu |
| Dat. | skadriņiem |
| Akuz. | skadriņus |
| Lok. | skadriņos |
Avoti: LLVV, LV93
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Arī vārdu skadriņi uzskata par aizguvumu < gadriņi, kas savukārt no viduslejasvācu gaddere, vācu Gatter od Gitter ‘režģis, restes’ ( Sehwers 1936, 105).
- - Aiz skadriņiem vēl dēju vārti, kuri aizsedz gaismu.
- (Skadriņi un vārti top aizvērti, paliek tumša.)
- (Atveras vārti un skadriņi; jau aiz skadriņiem dzirdas Ķ ē n i ņ m e i t a s balss.)
- - Dibenā lieli, plati vārti ar skadriņiem.