skūpsts
skūpsts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | skūpsts | skūpsti |
Ģen. | skūpsta | skūpstu |
Dat. | skūpstam | skūpstiem |
Akuz. | skūpstu | skūpstus |
Lok. | skūpstā | skūpstos |
skupsts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārds, hipotētisks vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | skupsts | skupsti |
Ģen. | skupsta | skupstu |
Dat. | skupstam | skupstiem |
Akuz. | skupstu | skupstus |
Lok. | skupstā | skupstos |
Pieskāriens (kādam, kam) ar lūpām, paužot, piemēram, mīlestību, draudzību, cieņu.
PiemēriViņa jutās tik apreibusi, kā pēc pirmā skūpsta.
- Viņa jutās tik apreibusi, kā pēc pirmā skūpsta.
- Viņa skūpsti, pieskārieni, mīlēšanās.
- Šķiroties viņi apmainījās ar īsu skūpstu uz lūpām, bet aizgāja neatskatoties.
- Izpalika tādas aplamības kā vīns vai skūpsti uz augstceltnes jumta.
Stabili vārdu savienojumiGaisa skūpsts. Mainīt skūpstus.
- Gaisa skūpsts kolokācija — žests - mājiens ar roku no savām lūpām virzienā uz kādu cilvēku
- Mainīt skūpstus frazēma — skūpstīties
Avoti: LLVV, EH, TWN
Korpusa piemēri:šeit