situēt
situēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; parasti formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta)Locīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | situēju | situējam | situēju | situējām | situēšu | situēsim |
| 2. pers. | situē | situējat | situēji | situējāt | situēsi | situēsiet, situēsit |
| 3. pers. | situē | situēja | situēs | |||
Pavēles izteiksme: situē (vsk. 2. pers.), situējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: situējot (tag.), situēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: situētu
Vajadzības izteiksme: jāsituē
1.Novietot (parasti attiecībā pret ko, noteiktā kopumā).
2.Sagādāt, arī nodrošināt (noteiktu, piemēram, labu, viduvēju) materiālo stāvokli.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Improvizācijas teātris un sīki projektiņi lāgā neiet kopā ar vārdu situēts.
- Man nav jāstrādā algotu darbu, jo esmu situēta dāma.
- Zivjuērglis – Par Varbūtu situētāks, koptāks, bet ne daiļāks jaunēklis.
- Turklāt bieži burvestībām tic sabiedrībā situētas dāmas, kuras ieņem amatus. “
- Narkoloģijas centrā Rīgā ārstējas arī ļoti daudz labi situētu cilvēku.