situēt
Lietojuma biežums :
situēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; parasti formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta)
Locīšana
1.Novietot (parasti attiecībā pret ko, noteiktā kopumā).
2.Sagādāt, arī nodrošināt (noteiktu, piemēram, labu, viduvēju) materiālo stāvokli.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri