Vasaras versija 2025
410 995 šķirkļi
sisties
sisties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
 
Tagadne
Pagātne
Nākotne
 Vsk.Dsk.Vsk.Dsk.Vsk.Dsk.
1. pers.sitossitamiessitossitāmiessitīšossitīsimies
2. pers.sitiessitatiessitiessitātiessitīsiessitīsieties, sitīsities
3. pers.sitassitāssitīsies
Pavēles izteiksme: sities (vsk. 2. pers.), sitieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sitoties (tag.), sitīšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sistos
Vajadzības izteiksme: jāsitas
1.Vairākkārt strauji, spēcīgi skart ko, arī vairākkārt spēcīgi saskarties (ar ko), parasti tā, ka rodas skaņas.
Stabili vārdu savienojumiZobi sitas.
  • Zobi sitas frazeoloģisms saka, ja, cilvēkam drebot, zobi ar troksni vairākkārt saskaras
1.1.Klauvēt, klaudzināt.
2.sarunvaloda Sist vienam otru, citam citu; kauties1.
2.1.Gūt ievainojumus (piemēram, transportlīdzekļu avārijā).
Stabili vārdu savienojumiSisties nost.
2.2.Kauties (par dzīvniekiem).
3.sarunvaloda Aktīvi piedalīties bruņotā cīņā; cīnīties2.
4.Strauji virzīties, pārvietoties, skarot kādu šķērsli, parasti tā, ka rodas skaņas.
4.1.Virzoties, tiekot virzītam, skarties (pie kā) tā, ka kļūst grūtāk pārvietoties.
4.2.Strauji, nepatīkami skart (ko tādu, kam virzās garām, cauri) – piemēram, par augiem, to dalām.
4.3.Vairākkārt strauji virzoties, spēcīgi skarties (pie kā), piemēram, lai izkļūtu no kurienes.
4.4.Strauji, parasti ar grūtībām, virzīties (cauri kādai, parasti nevēlamai, videi).
5.Vairākkārt spēcīgi, strauji vēcināt (piemēram, ar rokām, kājām).
5.1.Strauji kustēties šurpu turpu.
6.Sākt pēkšņi, strauji pārvietoties (kādā virzienā); pēkšņi, strauji mainīt pārvietošanās virzienu.
6.1.Pēkšņi, strauji virzīties, izplatīties (piemēram, par tvaiku, gaisa strāvām).
7.parasti formā: trešā persona Pēkšņi, spēcīgi iedarboties, izraisīt spēcīgu kairinājumu (piemēram, par smaržu, gaismu, skaņu).
Stabili vārdu savienojumi
7.1.Pēkšņi izraisīties (piemēram, par pietvīkumu); pēkšņi pieplūst (parasti sejā, galvā) – par asinīm.
8.parasti formā: trešā persona Pukstēt, parasti spēcīgi, strauji (par sirdi); spēcīgi, strauji pulsēt.
9.parasti formā: trešā persona; lieto: reti Strauji augt, veidoties (par augiem, to daļām).
10.sarunvaloda; kopā ar: "klāt"; parasti formā: trešā persona Izraisīties (par slimībām).
10.1.Rasties, veidoties (par izsitumiem, vātīm u. tml.).
11.sarunvaloda Dzīvot, cenšoties pārvarēt materiālās grūtības; ļoti smagi, grūti strādāt.
11.1.Dzīvot nabadzībā, postā, censties pārvarēt to.
Stabili vārdu savienojumi(At)sitas kā zirņi pret sienu (retāk stiklu); (at)sitas kā zirņi pret stiklu. Elpa sitas ciet.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
  • Kazlēna sirds sitas kā traka, aplokā vilks, asiņu smaka…
  • Visi taču redzējām, ka mūsējie nebaidījās un sitās līdz pēdējam.
  • 2. Putna sirds sitas 400 reizes minūtē, kad tas atpūšas.
  • Latvieši sitīsies par katru laukuma centimetru, lai apspēlētu tieši Krieviju.
  • Necenšas pielīst, tāpēc Robertam jāsitas cauri dzīvei saviem spēkiem vien.