sirmot
sirmot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sirmoju | sirmojam | sirmoju | sirmojām | sirmošu | sirmosim |
| 2. pers. | sirmo | sirmojat | sirmoji | sirmojāt | sirmosi | sirmosiet, sirmosit |
| 3. pers. | sirmo | sirmoja | sirmos | |||
Pavēles izteiksme: sirmo (vsk. 2. pers.), sirmojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sirmojot (tag.), sirmošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sirmotu
Vajadzības izteiksme: jāsirmo
1.Pakāpeniski kļūt sirmam vai sirmākam.
1.1.pārnestā nozīmē Pārklāties ar ko pelēcīgi baltu (piemēram, ar sūnu, sarmu).
2.parasti formā: trešā persona Būt ar pelēcīgi baltu nokrāsu; izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu pelēcīgi balto krāsu.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Labāko darbu autori tikās ar pavāriem Mārtiņu Sirmo un Uldi Brūderu.
- Progresīvs uzņēmējs dārgā uzvalkā, brūnām acīm un viegli sirmojošiem deniņiem.
- Manas slepkavnieciskās domas nebija skārušas ne matu viņa sirmot sākušajā galvā.
- Vējš pūta acīs sirmo matu šķipsnas, viņa tās smaidot atglauda.
- Daujots bija drukns, pamatīgs vīrs ar jau sirmojošu bārdu.