sirmgalvis
sirmgalvis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | sirmgalvis | sirmgalvji |
| Ģen. | sirmgalvja | sirmgalvju |
| Dat. | sirmgalvim | sirmgalvjiem |
| Akuz. | sirmgalvi | sirmgalvjus |
| Lok. | sirmgalvī | sirmgalvjos |
sirmgalve sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | sirmgalve | sirmgalves |
| Ģen. | sirmgalves | sirmgalvju |
| Dat. | sirmgalvei | sirmgalvēm |
| Akuz. | sirmgalvi | sirmgalves |
| Lok. | sirmgalvē | sirmgalvēs |
Cilvēks ar sirmiem matiem; arī vecs cilvēks.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Brūkai ir arī nopietnas veselības problēmas, kas drīzāk raksturīgas sirmgalvjiem.
- Kāds savā dzīvoklī iebarikādējies sirmgalvis solīja uzspridzināties kopā ar visiem kaimiņiem.
- Gandrīz visi komentāri vēstīja vienu – sirmgalvji pie stūres ir nekaitīgi!
- Viņi pensijas dienās apstaigājuši vietējos sirmgalvjus un no viņiem pieprasījuši naudu.
- Mani negaidīja neviens, bet es atbraucu,» stāsta sirmgalvis.