sinjors
sinjors vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | sinjors | sinjori |
| Ģen. | sinjora | sinjoru |
| Dat. | sinjoram | sinjoriem |
| Akuz. | sinjoru | sinjorus |
| Lok. | sinjorā | sinjoros |
1.Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot vīrieti vai runājot par viņu (Itālijā).
2.Pilsētvalsts valdnieks (Itālijā no 13. gadsimta līdz 15. gadsimtam).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mūsu sekretāre zvanīja, dabūja rokā trešo sinjoru vai sinjorīnu, kas bija vēl runīgāka par iepriekšējām.
- Tā noteikti bija cienījama sinjora, nosprieda mūsu sekretāre, ziņodama man par rezultātiem, balsī esot skanējusi pieredzējuša cilvēka noteiktība.
- Līdz kādudien savam māksliniekam un viņa kolēģim sinjoram Fabio paziņoju, ka būtu gatava pamest savu modi, jo gribu atkal mācīties.
- Pēc skandāla " Atalanta" saņēma sešu punktu sodu, bet saistībā ar šo lietu bijušais Itālijas izlases uzbrucējs Džuzepe Sinjori tika diskvalificēts uz pieciem gadiem.
- Tādu kaislu spāņu tango, kur sinjors par sinjoras sāņus pamestu acu skatienu jaunu vīriešu pulciņā tūliņ ķer pēc naža un cērt, neskatoties, kur acs vai niere.