simpātija
simpātija sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | simpātija | simpātijas |
| Ģen. | simpātijas | simpātiju |
| Dat. | simpātijai | simpātijām |
| Akuz. | simpātiju | simpātijas |
| Lok. | simpātijā | simpātijās |
1.parasti formā: daudzskaitlis Emocionāli labvēlīga attieksme (pret kādu).
PiemēriAbi viņi sajuta viens otra tuvumu, savu savstarpējo simpātiju un kļuva, kā likās, tiešām draugi.
- Abi viņi sajuta viens otra tuvumu, savu savstarpējo simpātiju un kļuva, kā likās, tiešām draugi.
- Patiesībā esmu nikna uz Ingunu, viņa arī ir precējusies, bet nešaubīdamās izrāda simpātijas asistentam un tik atklāti koķetē.
- Šķiet viņš pret mani nejūt simpātijas, viņa žestos jautās slēpts atraidījums.
1.1.Emocionāli labvēlīga attieksme (pret ko), tieksme, sliecība (uz ko).
PiemēriBalss pazīstama, taču intonācija simpātijas neraisīja.
- Balss pazīstama, taču intonācija simpātijas neraisīja.
- Sutas simpātijas pret kinomākslu radās jau krietni agrāk.
2.sarunvaloda Cilvēks, pret kuru izjūt patiku, labvēlību, arī draudzību, mīlestību.
PiemēriJa nu viņam ir cita simpātija un viņš dejo ar viņu?
- Ja nu viņam ir cita simpātija un viņš dejo ar viņu?
- Lugas galvenie varoņi ir divdesmit piecus gadus vecais Spinoza un viņa simpātija – trīspadsmitgadīgā Marija.
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri:šeit