sieninieks
sieninieks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; lieto: retiLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | sieninieks | sieninieki |
| Ģen. | sieninieka | sieninieku |
| Dat. | sieniniekam | sieniniekiem |
| Akuz. | sieninieku | sieniniekus |
| Lok. | sieniniekā | sieniniekos |
sieniniece sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | sieniniece | sieninieces |
| Ģen. | sieninieces | sieninieču |
| Dat. | sieniniecei | sieniniecēm |
| Akuz. | sieninieci | sieninieces |
| Lok. | sieniniecē | sieniniecēs |
1.Cilvēks, kas ievāc sienu; arī siena pļāvējs.
2.apvidvārds Siena šķūnis.
Avoti: EH, LLVV