sienīts
sienīts [si-enīts] vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | sienīts | sienīti |
| Ģen. | sienīta | sienītu |
| Dat. | sienītam | sienītiem |
| Akuz. | sienītu | sienītus |
| Lok. | sienītā | sienītos |
Iesarkani pelēks, sarkans vai sarkanbrūns magmatisks iezis, kas sastāv no kālija laukšpatiem un amfiboliem; izmanto celtniecībā.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Visplašākā un senākā derīgo izrakteņu ieguve šeit saistīta ar nefelīna sienītu.
- Masīvs, ko veido klintis, sastāv no sarkanīga kvarca sienīta.
- Sienīta reģionā ir vairāk nekā 600 klinšu atsegumu, 60 no tiem ir 50-100 metru augstumā.
- Tas tika dibināts 1925. gadā pēc pilsētas iedzīvotāju iniciatīvas, lai aizsargātu sienīta palikšņus un tiem pieguļošo teritoriju no mežizstrādes un kalnrūpniecības.
- 2529 Laukšpats; leicīts; nefelīns un nefelīna sienīts; fluoršpats: