sentimentalitāte
sentimentalitāte sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | sentimentalitāte | sentimentalitātes |
| Ģen. | sentimentalitātes | sentimentalitāšu |
| Dat. | sentimentalitātei | sentimentalitātēm |
| Akuz. | sentimentalitāti | sentimentalitātes |
| Lok. | sentimentalitātē | sentimentalitātēs |
Vispārināta īpašība → sentimentāls(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un pēc dzemdībām ilgi nevarēju atgriezties darbā, jo traucēja sentimentalitāte.
- Viņa necieš pārmērīgu maigumu, sentimentalitāti, delikātumu - vienkārši nejūt šo atmosfēru.
- “Ai, beidz te ar savu sentimentalitāti!”
- Smaids par sentimentalitāti un pēkšķošo hibrīdauto gan garantēts!
- "Sīksts, pārliecinošs literārs darbs bez sentimentalitātes, un tā pulējums nespēj nomaskēt reālismu.