semikols
semikols vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | semikols | semikoli |
| Ģen. | semikola | semikolu |
| Dat. | semikolam | semikoliem |
| Akuz. | semikolu | semikolus |
| Lok. | semikolā | semikolos |
Pieturzīme ( ; ), ko galvenokārt lieto, lai krasāk nošķirtu atsevišķas komplicēta salikta teikuma daļas, retāk – lielā mērā patstāvīgus vienlīdzīgus teikuma locekļus vai lielākas vienlīdzīgu teikuma locekļu kopas; ar semikolu nodala arī garākas uzskaitījuma vienības.
Avoti: LLVV, VsV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un katrs neizšķīdušais pirksta sitiens – katrs semikols – kā pļauka.
- Es pat Lembergam varu apsolīt dažus semikolus," smaidot sola Sipeniece.
- Operatorus atdala ar semikolu, bet programmas beigās ir punkts.
- Varbūt kompromiss starp likumu un domas loģiku šādā gadījumā varētu būt semikols vai domuzīme.
- Ne tikvien ar semikoliem, bet arī ar daudzpunktēm viņiem diemžēl bija jātiek galā pašiem.