seņ
seņ apvidvārds
seņāk apvidvārds
seņākeņ apvidvārds, deminutīvs
seņākaņ apvidvārds, deminutīvs
Sen.
Avoti: EH, KiV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- — Mes jau labtik seņ gaidejām.
- seņ aizguojuši
- Latgolys Studentu centrs ir izveiduots seņ pyrma mani i guodoju, ka struoduos arī vēļ iļgi piec munys sabīdriski politiskuos darbeibys izabeigšonys.
- Praunuku pulks varēs jim leidzjiuteigai muot ar golvu, nui, nui, jī ir dzeivuojuši tik seņ, ka pīredziejuši pat pošu Vylcānu, nu labi, juo bēris.
- 2.7.2. Ar ņ raksta apstākļa vārdus seņ, naseņ, šudiņ, rudiņ, svīdiņ, skrītiņ, rautiņ, pyrmūdiņ, ūtardiņ, trešdiņ, catūrtdiņ, pīktdiņ, sastdiņ, svātdiņ; ar n - apstākļa vārdus augšan, eistyn, kluotyn, nūstyn, otkon, slapyn.