Paplašinātā meklēšana

Meklējam seņ.

Atrasts vārdos (54):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (237):

Sisiņi Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Siseņi" nosaukuma variants.
jaseņecieši Alūksnes novada Padedzes pagasta apdzīvotās vietas "Jaseņeca" iedzīvotāji.
Mozī Kuseni Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas “Mazie Kuseņi” nosaukums latgaliski.
Zascennyje Kuseni Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas “Zastennije Kuseņi” nosaukums latgaliski.
klājeniskā apvērsene apvērseņu ģints sēņu suga ("Resupinatus applicatus")
zāģlapsene Atsevišķas skujlapseņu dzimtas sugas.
koklapsene Auglapseņu apakškārtas dzimta ("Argidae"), kukaiņu ķermeņa garums - 6-12 mm, parasti sastopami uz kokiem un krūmiem, Latvijā konstatēts 18 sugu.
durkļlapsene Auglapseņu apakškārtas dzimta ("Xyelidae"), vidēji lieli kukaiņi (ķermeņa garums - \~8 mm), daži desmiti sugu, Latvijā konstatētas 2 reti sastopamas sugas.
erceņģelis augstākās kārtas eņģelis jeb virseņģelis jūdaisma, kristietības un islāma mitoloģijā; saskaņā ar Jauno Derību tādi ir 6 vai 7, īpaši tiek pieminēti Mihaels (vai Mikaēls), Gabriels (Gabriēls), Rafaels (Rafaēls)
Pranči Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Zastennije Kuseņi" otrs nosaukums.
zaķu ausene auseņu ģints sēņu suga ("Otidea leporina")
ēzeļu ausene auseņu ģints sēņu suga ("Otidea onotica"), Latvijā aizsargājama
apoidea Bišu virsdzimta, kas ietilpst kukaiņu klases iežmauglapseņu kārtā.
apidae Bites - plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apaakškārtas dzimta.
akrīdas Dažādi siseņu dzimtas kukaiņi.
pūznis Dažu sabiedrisko kukaiņu (piemēram, skudru, lapseņu) mītne.
angofrāzija Disfrāzijas veids, kurā starp vārdiem iesprauž atsevišķas stieptas skaņas, piem., patskaņus, divskaņus, nāseņus; novēro progresīvajā paralīzē.
aldrovanda Divdīgļlapju klases raseņu dzimtas ģints.
dioneja Divdīgļlapju klases rožu apakšklases saracēniju rindas raseņu dzimtas ģints ("Dionea") ar vienu sugu.
xyelidae Durkļlapseņu dzimta.
xyella Durkļlapseņu dzimtas ģints.
indīgie dzīvnieki dzīvnieki, kuru organismā pastāvīgi vai periodiski uzbrukuma vai aizsardzības vajadzībām veidojas citiem dzīvniekiem (arī cilvēkam) indīgas vielas (Latvijā tikai parastā odze un bites, kamenes, lapsenes, sirseņi)
Lielais Aizkalnes ezers ezers Cēsu novada Nītaures pagasta austrumu daļā, platība - 0,8 ha; Galseņu ezers, Galsiņu ezers
Lielais Gusena ezers ezers Krāslavas novada Robežnieku pagastā, 160,7 m vjl., platība - 120 ha, garums - 2,0 km, lielākais platums - 0,9 km, vidējais dziļums - 9,3 m, lielākais dziļums - 38,0 m, 1 liela un 2 mazas salas ar kopējo platību 2 ha; Gusena ezers; Gusēnu ezers; Lielais Gusenas ezers; Lielais Useņu ezers; Ūseņu ezers
Sļepuru ezers ezers Krāslavas novada Robežnieku pagastā, platība - 16,4 ha; Gusjena ezers; Mazais Gusena ezers; Raiceļu ezers; Ūseņu ezers
Timsiņu ezers ezers Timsiņu purva dienvidu daļā Variešu pagastā, platība — 1,2 ha, garums — \~180 m, lielākais platums — \~100 m; Timseņu ezers
Dambja iezis un Bruņa ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Amatas labajā krastā Drabešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., Dambja iezis ir >30 m augsts Pļaviņu svītas dolomīta atsegums, kurā izveidojusies vienīgā tektoniskas izcelsmes ala Latvijā, kura ir 2 m augsta, šaura (dažviet tikai 25 cm plata) un 21 m gara plaisa, uz dolomītu sienām lāseņu notecējumi, stalaktītu aizmetņi, alā mīt sikspārņi
gleznā ģipsene ģipseņu suga ("Gypsophila elegans")
garkātu ģipsene ģipseņu suga ("Gypsophila fastigiata")
tīruma ģipsene ģipseņu suga ("Gypsophila muralis syn. Psammophiliella muralis")
skarainā ģipsene ģipseņu suga ("Gypsophila paniculata")
skaujošā ģipsene ģipseņu suga ("Gypsophila perfoliata syn. Gypsophila trichotoma")
ložņu ģipsene ģipseņu suga ("Gypsophila repens")
kukaiņlapsene Iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Bethylidae"), ķermeņa garums - 2,5-7 mm, parazitē augsnē, koksnē, augu stiebros un sēklās dzīvojošos kukaiņu kāpuros, Latvijā nav pētītas.
cikāžlapsene Iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Dryinidae"), sīki (garums - 1,5-4 mm), kustīgi kukaiņi, to kāpuri parazitē uz cikādītēm, tīklcikādēm un piešcikādēm, Latvijā konstatētas 2 pagaidām neidentificētas sugas.
griezējbite iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Megachilidae"), apmatots kukainis, kura ķermeņa garums - 3-18 mm, Latvijā konstatētas 54 sugas
kailbite Iežmauglapseņu apakškārtas pūkbišu dzimtas ģints ("Nomada"), kukaiņu ķermenis (garums - 5-15 mm) trūcīgi apmatots, melns ar dzelteniem un sarkaniem plankumiem, spīdīgs, Latvijā konstatētas 29 sugas.
kusinieši Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Kuseņi" iedzīvotāji.
spāris Kāda indīga lapseņu suga.
mutillidae Kameņlapseņu dzimta.
mutilla Kameņlapseņu dzimtas ģints.
Kausiņš Kauseņš - ezers Skaistas pagastā.
Kovšika ezers Kauseņš, ezers Skaistas pagastā.
Kovšuna ezers Kauseņš, ezers Skaistas pagastā.
Kausiņu Kausiņu ezers - Kauseņš Skaistas pagastā.
argidae Koklapseņu dzimta.
chrysididae Krāšņlapseņu dzimta.
chrysis Krāšņlapseņu dzimtas ģints.
bethylidae Kukaiņlapseņu dzimta - kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta.
jātnieciņš Kukaiņu klases iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Ichneumonidae"), kuras pārstāvji parazitē citos kukaiņos; šīs dzimtas kukaiņi; Latvijā konstatēts >1300 sugu.
cratichneumon Kukaiņu klases iežmauglapseņu kārtas jātnieciņu dzimtas ģints.
lissonota Kukaiņu klases iežmauglapseņu kārtas jātnieciņu dzimtas ģints.
taisnspārņi Kukaiņu klases kārta ("Orthoptera"), kurā ietilpst lieli, retāk vidēji lieli kukaiņi ar grauzējtipa mutes orgāniem, spēcīgām, lēkšanai pielāgotām pakaļkājām (sienāži, circeņi, siseņi), >20000 sugu, Latvijā konstatētas 39 sugas, kas pieder pie 3 apakškārtām - circeņiem, sienāžiem un siseņiem.
anthophoridae Kukaiņu klases plēvpārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas pūkbišu dzimta.
ragaste Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas auglapseņu apakškārtas dzimta ("Siricidae"), liels vai vidēji liels kukainis (ķermeņa garums - 6-30 mm), kura mātītēm ir garš, pārragojies dējeklis, Latvijā konstatētas 7 sugas.
māņragaste Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas auglapseņu apakškārtas dzimta ("Xiphydriidae"), vidēji lieli un lieli plēvspārņi (ķermeņa garums - 7-20 mm), sastopami mežos un krūmājos uz koku un krūmu lapām, arī uz ziediem, Latvijā konststētas 2 sugas.
arge Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas auglapseņu apakškārtas koklapseņu dzimtas ģints.
dryinidae Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas cikāžlapseņu dzimta.
pūkbite Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Anthophoridae"), vidēji lieli un lieli (5-28 mm) plēvspārņi, kuru ķermenis parasti blīvi klāts ar matiņiem, Latvijā konstatēts \~50 sugu.
māņjātnieciņš Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Braconidae"), sīki, līdz vidēji lieli plēvspārņi (ķermeņa garums - 2-12 mm), visbiežāk sastopami uz ziedošiem augiem, Latvijā konstatēts \~160 sugu; kāpurlapsenes.
spožlapsene Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Chalcididae"), sīks kukainis, kura kāpuri parazitē citu kukaiņu (tauriņu, divspārņu) olās, kūniņās vai pupārijos, >600 sugu, gk. tropos, Latvijā nav pētīta.
palapsene Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Eumenidae"), vidēji lieli (6-12 mm) dzeltenmelni svītroti, vientuļi dzīvojoši plēvspārņi, Latvijā konstatētas 32 sugas.
prusaklapsene Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Evaniidae"), sīki plēvspārņi (1,7-3,5 mm), kuru kāpuri attīstās prusaku olu paketēs (ootēkās); Latvijā nav pētītas.
tievvēderlapsene Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Gasteruptidae"), nelieli, retāk vidēji lieli (ķermeņa garums - 3-8 mm) parazītiski plēvspārņi.
pundurlapsenīte Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Mymaridae"), ļoti sīki (0,3-1,3 mm) tumši, spīdīgi plēvspārņi, spārna membrāna gandrīz izzudusi pārveidojoties par tievu stiebriņu ar sīkām bārkstiņām, vājas lidotājas, taču pārvietojas lielos attālumos ar vēja palīdzību; kāpuri ir citu kukaiņu olu parazīti, Eiropā \~200 sugu, Latvijā nav pētīta.
tumšlapsene Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Proctotrupidae"), pārsvarā sīki (ķermeņa garums - 2-4 mm), retāk vidēji lieli (5-9 mm) metāliski spīdīgi, tumši plēvspārņi, Latvijā maz pētīta.
māņlapsene Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Sapygidae"), vidēji lieli plēvspārņi (ķermeņa garums - 8-11 mm), ķermenis dzeltens ar melnu zīmējumu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
racējlapsene Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Sphecidae"), vidēji liels līdz liels (ķermeņa garums - 8-25 mm) kukainis, kas rok zemē alas, ejas vai taisa ligzdas koksnē, sausu zaru serdēs, \~5000 sugu, Latvijā konstatēts 140 sugu.
puslapsene Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Tiphiidae"), ķermenis 5-13 mm, vaboļu kāpuru parazīti, Latvijā konstatētas 3 sugas.
lapsene Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Vespidae"), kukainis ar dzeltenām un melnām šķērssvītrām un diviem pāriem plēvveida spārnu, Latvijā konstatētas 11 sugas.
anthocopa Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas griezējbišu dzimtas ģints.
apanteles Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas māņjātnieciņu dzimtas ģints.
ancistrocerus Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas palapseņu dzimtas ģints.
ammophila Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas racējlapseņu dzimtas ģints.
klejotājskudra Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas skudru dzimtas ģints ("Dorylinae"), mīt tropos, pūžņus neveido.
trihogramma Kukaiņu klases plēvspērņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Trichogrammatidae"), sīks kukainis, kura kāpuri parazitē citu kukaiņu (tauriņu, divspārņu) olās, Latvijā fauna maz pētīta; spožlapsenīte.
palsaņi Kūstošs sniegs; palseņi.
Pernis apivorus ķīķis jeb lapseņu klijāns
vespidae Lapseņu dzimta.
paravespula Lapseņu dzimtas ģints.
vespa Lapseņu dzimtas ģints.
vespula Lapseņu dzimtas ģints.
sirsenis Lapseņu dzimtas suga ("Vespa crabro"), liels kukainis, kam raksturīgs trausls, brūngani dzelteni svītrots vēders un kas ligzdas būvē koku dobumos un pažobelēs.
lapseņu pūznis lapseņu ligzda
lapseņbumba Lapseņu mājoklis (parasti apaļas bumbas veidā); šāds mājoklis kopā ar lapsenēm; lapseņpūznis.
lapseņpūlis Lapseņu mājoklis (parasti apaļas bumbas veidā); šāds mājoklis kopā ar lapsenēm; lapseņpūznis.
lapseņpūznis Lapseņu mājoklis (parasti apaļas bumbas veidā); šāds mājoklis kopā ar lapsenēm.
Metoecus paradoxus lapseņu parazītvabole
pondurs Lapseņu puduris.
pulcinis Lapseņu pūznis.
rudā lapsene lapseņu suga ("Paravespula rufa")
parastā lapsene lapseņu suga ("Paravespula silvestris")
pūslis Lapseņu, sirseņu mājoklis.
sirsinis Liels lapseņu virsdzimtas kukainis ("Vespa crabro").
kusenieši Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Kuseņi" iedzīvotāji.
Ryuseni Ludzas novada Istras pagasta apdzīvotās vietas "Riuseņi" nosaukums latgaliski.
sapygidae Māņlapseņu dzimta.
ozolu melnkausene melnkauseņu sēņu ģints suga ("Bulgaria inquinans")
vasaras mēnesene mēneseņu suga ("Lunaria annua"), dēvēta arī par dālderpuķi un Jūdasa grasi, plaši izmanto sauso ziedu kompozīcijām
divgadīgā mēnesene mēneseņu suga ("Lunaria biennis")
daudzgadīgā mēnesene mēneseņu suga ("Lunaria rediviva"), aug pamitru, ēnainu lapkoku mežu lakstaugs ar smaržīgiem ziediem skarās un plati eliptiskiem augļiem, Latvijā aizsargājama
saušņi Nokaltušie mežaudzes koki; sauseņi.
ģeofili organismi, kuru attīstības ciklla daļa obligāti noris augsnē (siseņveidīgie, vaboles, garkāju odi u. c.)
eumenes Palapseņu dzimtas ģints.
euodynerus Palapseņu dzimtas ģints.
symmorphus Palapseņu dzimtas ģints.
cynipidae Panglapseņu dzimta.
ibalia Panglapseņu dzimtas ģints, kuras kāpuri parazitē koksnē dzīvojošajos ragastu kāpuros.
cynips Panglapseņu dzimtas ģints.
diplolepis Panglapseņu dzimtas ģints.
ozolu sarkansvītru panglapsene panglapseņu suga ("Cynips longiventris")
ozolu ābolveida panglapsene panglapseņu suga ("Cynips quercus-folii")
rožu panglapsene panglapseņu suga ("Diplolepis rosae")
Acridotheres tristis parastais siseņstrazds
sarkanspārnu sisenis parkšķis, siseņu apakškārtas suga ("Psophus stridulus"), Latvijā aizsargājama
ķīķis Piekūnveidīgo kārtas vanagu dzimtas suga ("Pernis apivorus"), pelēcīgi brūns gājputns, masa - 0,7-0,8 kg., ēd gk. lapseņu kāpurus un kūniņas, arī abiniekus un rāpuļus, Latvijā aizsargājams; lapseņu klijāns.
divgadīgā sausene piepju sēņu sauseņu ģints sēņu suga ("Coltricia perennis")
Tuimazi Pilsēta Krievijā, Baškortostānas Republikā, Useņas krastos, 67600 iedzīvotāju (2014. g.).
epiglotoplastika Plastiska uzbalseņa operācija.
dzēlējlapsene Plēvspārņu kārtas apakškārta ("Aculeata"), ko dažkārt pieskaita pie iežmauglapseņu kārtas; mātītes dējeklis pārveidots par dzeloni, tēviņiem dzeloņa nav; šai apakškārtai pieskaitāmas bites, lapsenes, kamenes, skudras.
stiebrlapsene Plēvspārņu kārtas auglapseņu apakškārtas dzimta ("Cephidae"), slaids, vidēji liels lapseņu dzimtas kukainis, kura kāpuri dzīvo galvenokārt augu stiebros, stublājos, Latvijā konstatētas 4 sugas.
vālīšlapsene Plēvspārņu kārtas auglapseņu apakškārtas dzimta ("Cimbicidae"), vidēji un lieli (ķermeņa garums - 12-25 mm) plēvspārņi ar vālesveidīgu paplašinājumu taustekļu galā, Latvijā konstatēts 19 sugu.
skujlapsene Plēvspārņu kārtas auglapseņu apakškārtas dzimta ("Diprionidae"), vidēji lieli (ķermeņa garums - 6-9 mm), drukni, smagnēji lidojoši plēvspārņi, Latvijā konstatēts 15 sugu.
tīkllapsene Plēvspārņu kārtas auglapseņu apakškārtas dzimta ("Pamphiliidae"), kukainis, kam ir raksturīgs samērā plats ķermenis, plakans vēders, liela galva un kas veido tīklojumus uz kokaugiem, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 25 sugas.
zāģlapsene Plēvspārņu kārtas auglapseņu apakškārtas dzimta ("Tenthredinidae"), kuru mātītēm ir zāģveidīgs dējeklis, Latvijā konstatēts 19 sugu.
smilšbite Plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Andrenidae"), vidēji lieli, tumši plēvspārņi, kuru ķermeni (garums - 7-15 mm) blīvi klāj matiņi, dzīvo lielās kolonijās, alas veido augsnē gk. atklātās, smilšainās vietās, Latvijā konstatētas 63 sugas.
bite Plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Apidae"), Latvijā konstatētas 3 ģintis.
krāšņlapsene plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Chrysididae"), nelieli (garums - 4-12 mm), ļoti koši, zilgani, sarkanīgi, parasti metāliski spīdīgi kukaiņi, Latvijā konstatētas 42 sugas
zīdbite Plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Colletidae"), sīki līdz vidēji lieli plēvspārņi, kuru ķermenis (garums - 4-15 mm) var būt gan kails, gan blīvi klāts ar matiņiem, Latvijā konstatētas 24 sugas.
skudra Plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Formicidae"), kurā ietilpst 1,5-15 milimetrus gari, sabiedriski, spārnoti vai bezspārnu kukaiņi ar slaidu vēderu, kam pirmais posms no otrā atdalīts ar tievu iežmaugu, \~6000 sugu, Latvijā konstatētas 42 sugas.
slaidbite Plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Halictidae"), sīki līdz vidēji lieli (ķermeņa garums - 4-15 mm), tumši, pārsvarā stipri apmatoti plēvspārņi ar raksturīgu slaidu vēderu, ligzdo augsnē alās, bieži dzīvo lielās kolonijās, Latvijā konstatētas 63 sugas.
grumbuļbite Plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Melittidae"), Latvijā konstatētas 6 sugas.
kameņlapsene plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Mutillidae"), kukaiņu ķermenis (garums - 5-15 mm) klāts ar īsiem matiņiem, Latvijā konstatētas 2 sugas; biežāk sastopamā suga ir "Mutilla marginata", kuras kāpuri parazitē kameņu kāpuros
smilšlapsene Plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Pompilidae"), sarkanmelni svītrots kukainis, kas parasti sastopams smilšainās vietās, Latvijā konstatētas 37 sugas.
dzēlējskudra Plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas skudru dzimtas ģints "Myrmica".
andrenidae Plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas smilšbišu dzimta.
andrena Plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas smilšbišu dzimtas ģints.
panglapsene Plēvspārņu kārtas parazītlapseņu apakškārtas dzimta ("Cynipidae"), augēdājs kukainis, kura kāpuri izraisa patoloģiskus veidojumus uz augiem, \~1600 sugu, Latvijā konstatētas 25 sugas.
chorthippus Pļavsiseņi.
evaniidae Prusaklapseņu dzimta.
kausveida purpurlāsene purpurlāseņu ģints sēņu suga ("Ascocoryne cylinchium")
krokainā purpurlāsene purpurlāseņu ģints sēņu suga ("Ascocoryne sarcoides")
tiphiidae Puslapseņu dzimta.
tiphia Puslapseņu dzimtas ģints.
pundelis pūznis (lapseņu u. tml.)
sphecidae Racējlapseņu dzimta.
cerceris Racējlapseņu dzimtas ģints.
gorytes Racējlapseņu dzimtas ģints.
oxybelus Racējlapseņu dzimtas ģints.
philanthus Racējlapseņu dzimtas ģints.
bišlapsene Racējlapseņu dzimtas suga ("Philanthus triangulus"), uz kukaiņa galvas raksturīgs zīmējums - balts kronis, barojas ar medusbitēm, tāpēc tautā tiek saukta par bišu vilku.
Cerceris arenaria racējlapseņu suga, kas baro kāpurus ar smecernieku kāpuriem
sisināt Radīt raksturīgas augstas, ritmiskas skaņas, trinot kādas ķermeņa daļas vienu gar otru (par dažiem kukaiņiem, piemēram, sienāžiem, siseņiem).
smiltājsisenis Raibspārnu smiltājsisenis - taisnspārņu kārtas siseņu apakškārtas suga ("Oedipoda coerulescens"), Latvijā aizsargājama.
droseraceae Raseņu dzimta.
aldrovanda Raseņu dzimtas ģints ("Aldrovanda").
Alises rasene raseņu suga ("Drosera aliciae"), kas savvaļā aug Dienvidāfrikā, Latvijā mēdz audzēt kā telpaugu
garlapu rasene raseņu suga ("Drosera anglica")
vidējā rasene raseņu suga ("Drosera intermedia"), Latvijā aizsargājama
apaļlapu rasene raseņu suga ("Drosera rotundifolia")
medus Salds, aromātisks vielu maisījums, ko no ziedu nektāra pārstrādā bišu un lapseņu dzimtas kukaiņi.
parkšķis Sarkanspārnu sisenis ("Psophus stridulus") - siseņu apakškārtas suga, brūnpelēks, masīvs 20-34 mm garš kukainis, dzīvo sausos silos, izcirtumos, pļavās, pārtiek no augiem.
smiltājsisenis Sarkanspārnu smiltājsisenis - taisnspārņu kārtas siseņu apakškārtas suga ("Bryodema tuberculatum"), Latvijā aizsargājama.
dunkuris Sirseņu perēklis.
acridodae Siseņi.
bryodema Siseņu apakškārtas ģints.
locusta Siseņu apakškārtas ģints.
oedipoda Siseņu apakškārtas ģints.
omocestus Siseņu apakškārtas ģints.
psophus Siseņu apakškārtas ģints.
sphingonotus Siseņu apakškārtas ģints.
purvu sisenis siseņu apakškārtas suga ("Mecostethus grossus")
kokskrējējs Skrejvaboļu dzimtas ģints ("Calosoma"), Latvijā konstatētas 2 sugas, vaboļu ķermenis liels, plakans ar attīstītiem pakaļējiem spārniem, dzīvo gk. lapkoku mežos, kur barojas ar tauriņu un zāģlapseņu kāpuriem.
kūniņu laupītājs skrejvaboļu suga ("Calosoma sycophanta"), kas iznīcina ļoti daudz dažādu kaitēkļu, arī tauriņu un zāģlapseņu kāpurus un kūniņas
diprinodiae Skujlapseņu dzimta.
diprion Skujlapseņu dzimtas ģints.
neodiprion Skujlapseņu dzimtas ģints.
parastā priežu zāģlapsene skujlapseņu dzimtas suga ("Diprion pini")
rūsganā priežu zāģlapsene skujlapseņu dzimtas suga ("Neodiprion sertifer")
pompilidae Smilšlapseņu dzimta.
pompilius Smilšlapseņu dzimtas ģints.
sfagnu spožkausene spožkauseņu ģints sēņu suga ("Pseudoplectania episphagnum")
melnā spožkausene spožkauseņu ģints sēņu suga ("Pseudoplectania nigrella")
chalcididae Spožlapseņu dzimta.
cephidae Stiebrlapseņu dzimta.
cephus Stiebrlapseņu dzimtas ģints.
labības stiebrlapsene stiebrlapseņu dzimtas suga ("Cephus pygmaeus")
Ammophila sabulosa šīs ģints suga, Latvijā sastopama bieži, baro kāpurus ar tauriņu un zāģlapseņu kāpuriem
Šeršņiški Tabores pagasta apdzīvotās vietas "Sirseņi" nosaukuma variants.
pļavsisenis Taisnspārņu kārtas siseņu apakškārtas ģints ("Chorthippus"), kuras pārstāvji bieži sastopami arī Latvijā.
acridium Taisnspārņu kārtas siseņu apakškārtas ģints.
gasteruptidae Tievvēderlapseņu dzimta.
pamphiliidae Tīkllapseņu dzimta.
cephaleia Tīkllapseņu dzimtas ģints.
lyda Tīkllapseņu dzimtas ģints.
neurotoma Tīkllapseņu dzimtas ģints.
pamphilius Tīkllapseņu dzimtas ģints.
priežu stādu tīkllapsene tīkllapseņu suga ("Acantholyda hieroglyphica"), kas sētajās un stādītajās kultūrās apgrauž jauno dzinumu skujas
priežu tīkllapsene tīkllapseņu suga ("Acantholyda nemoralis", dažviet arī "Lyda nemoralis")
mazā egļu tīkllapsene tīkllapseņu suga ("Cephaleia arvensis")
bumbieru tīkllapsene tīkllapseņu suga ("Neurotoma flaviventris")
plūmju tīkllapsene tīkllapseņu suga ("Neurotoma nemoralis")
Tomsiņa ezers Timseņš, ezers Silmalas pagastā.
Tumšņa ezers Timseņš, ezers Silmalas pagastā.
Timsiņa ezers Timseņš, ezers Silmalas pagastā.
Tumsiņa ezers Timseņš, ezers Silmalas pagastā.
Timsiņa Timseņš, ezers Silmalas pagastā.
Tumsiņa Timseņš, ezers Silmalas pagastā.
Bromus briziformis trīseņu lāčauza
lielā trīsene trīseņu suga ("Briza maxima"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu
parastā trīsene trīseņu suga ("Briza media")
mazā trīsene trīseņu suga ("Briza minor")
proctotrupidae Tumšlapseņu dzimta.
paracodrus Tumšlapseņu dzimtas ģints.
epiglotīts Uzbalseņa iekaisums.
epiglotektomija Uzbalseņa izgriešana.
parazītvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Rhipiphoridae"), \~430 sugu, Latvijā maz pētītas, konstatētas tikai 2 sugas, 3,8-12 mm garas vaboles mazu galvu, ķemveidīgiem vai zāģzobainiem taustekļiem, sastopamas koksnē, lapseņu vai kameņu ligzdās.
klejotājsisenis Vairākas siseņu dzimtas sugas; izplatīts ir parastais klejotājsisenis ("Locusta migratoria"), kas dzīvo Eirāzijas un Āfrikas stepēs, atsevišķi indivīdi ieklīst arī Latvijā.
cimbicidae Vālīšlapseņu dzimta.
trichiosoma Vālīšlapseņu dzimtas ģints.
bērzu lielā vālīšlapsene vālīšlapseņu dzimtas suga ("Cimbex femorata")
rezervācija vieta, kur uz pagaidu laiku (sakarā ar attiecīgu attīstības ciklu) sapulcējas dažu dzīvnieku, piemēram, kaitīgu kukaiņu (siseņu, ogu un labības vairogblakšu) bari
imažinisms Virziens krievu dzejā no 1918. līdz 1924. g. (daļēji tajā iekļāvās arī S. Jeseņins), kam raksturīgs brīvu uzskatu kults; par galveno uzskatīja vārdiska tēla (metaforas) savdabību, ignorējot satura un loģiska kompozicionāla sakarīguma nozīmi.
tenthredinidae Zāģlapseņu dzimta.
caliroa Zāģlapseņu dzimtas ģints.
hoplocampa Zāģlapseņu dzimtas ģints.
pochynematus Zāģlapseņu dzimtas ģints.
pristiphora Zāģlapseņu dzimtas ģints.
pteronus Zāģlapseņu dzimtas ģints.
ķiršu zāģlapsene zāģlapseņu dzimtas suga ("Caliroa limacina")
gaišā plūmju zāģlapsene zāģlapseņu dzimtas suga ("Hoplocampa flava")
ābolu zāģlapsene zāģlapseņu dzimtas suga ("Hoplocampa testudinea")
upeņu zāģlapsene zāģlapseņu dzimtas suga ("Pochynematus pumilio")
ērkšķogulāju gaiškāju zāģlapsene zāģlapseņu dzimtas suga ("Pristiphora pallipes")
jāņogulāju zāģlapsene zāģlapseņu dzimtas suga ("Pteronus ribesii")
zālājsisenis Zaļais zālājsisenis - taisnspārņu kārtas siseņu apakškārtas suga ("Omocestus viridulus"), kuras pārstāvji sastopami arī Latvijā.
smiltājsisenis Zilspārnu smiltājsisenis - taisnspārņu kārtas siseņu apakškārtas suga ("Sphingonotus coerulans"), Latvijā aizsargājama.

seņ citās vārdnīcās:

MEV

seņ