Paplašinātā meklēšana
Meklējam seņ.
Atrasts vārdos (54):
- seņ:1
- neseņ:1
- aseņa:1
- aseņi:1
- aseņš:1
- īseņš:1
- Useņa:1
- seņāks:1
- seņģis:1
- seņķis:1
- seņora:1
- seņors:1
- aseņot:1
- Auseņs:1
- baseņš:1
- beseņš:1
- ikseņi:1
- Jaseņa:1
- Kuseņi:1
- lāseņi:1
- Ruseņi:1
- Siseņi:1
- seņātne:1
- seņnīks:1
- Bliseņi:1
- bruseņš:1
- Kauseņš:1
- kluseņč:1
- palseņi:1
- puseņģe:1
- Riuseņi:1
- Sirseņi:1
- timseņš:1
- Timseņš:1
- seņķeris:1
- seņlaiki:1
- aseņpuķe:1
- Bliseņas:1
- Jaseņeci:1
- karaseņa:1
- seņsenējs:1
- Arseņjeva:1
- aseņsērgs:1
- burnaseņš:1
- māseņuška:1
- nepaseņam:1
- raseņaugi:1
- aseņlāsītes:1
- aveseņlaiks:1
- jaseņecieši:1
- lapseņbumba:1
- lapseņpūlis:1
- lapseņpūznis:1
- siseņstrazds:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (237):
- Sisiņi Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Siseņi" nosaukuma variants
- jaseņecieši Alūksnes novada Padedzes pagasta apdzīvotās vietas "Jaseņeca" iedzīvotāji
- Mozī Kuseni Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas “Mazie Kuseņi” nosaukums latgaliski
- Zascennyje Kuseni Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas “Zastennije Kuseņi” nosaukums latgaliski
- klājeniskā apvērsene apvērseņu ģints sēņu suga ("Resupinatus applicatus")
- zāģlapsene Atsevišķas skujlapseņu dzimtas sugas
- koklapsene Auglapseņu apakškārtas dzimta ("Argidae"), kukaiņu ķermeņa garums - 6-12 mm, parasti sastopami uz kokiem un krūmiem, Latvijā konstatēts 18 sugu
- durkļlapsene Auglapseņu apakškārtas dzimta ("Xyelidae"), vidēji lieli kukaiņi (ķermeņa garums - \~8 mm), daži desmiti sugu, Latvijā konstatētas 2 reti sastopamas sugas
- erceņģelis augstākās kārtas eņģelis jeb virseņģelis jūdaisma, kristietības un islāma mitoloģijā; saskaņā ar Jauno Derību tādi ir 6 vai 7, īpaši tiek pieminēti Mihaels (vai Mikaēls), Gabriels (Gabriēls), Rafaels (Rafaēls)
- Pranči Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Zastennije Kuseņi" otrs nosaukums
- zaķu ausene auseņu ģints sēņu suga ("Otidea leporina")
- ēzeļu ausene auseņu ģints sēņu suga ("Otidea onotica"), Latvijā aizsargājama
- apoidea Bišu virsdzimta, kas ietilpst kukaiņu klases iežmauglapseņu kārtā
- apidae Bites - plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apaakškārtas dzimta
- akrīdas dažādi siseņu dzimtas kukaiņi
- pūznis dažu sabiedrisko kukaiņu (piemēram, skudru, lapseņu) mītne
- angofrāzija Disfrāzijas veids, kurā starp vārdiem iesprauž atsevišķas stieptas skaņas, piem., patskaņus, divskaņus, nāseņus; novēro progresīvajā paralīzē
- aldrovanda Divdīgļlapju klases raseņu dzimtas ģints
- dioneja Divdīgļlapju klases rožu apakšklases saracēniju rindas raseņu dzimtas ģints ("Dionea") ar vienu sugu
- xyelidae Durkļlapseņu dzimta
- xyella Durkļlapseņu dzimtas ģints
- indīgie dzīvnieki dzīvnieki, kuru organismā pastāvīgi vai periodiski uzbrukuma vai aizsardzības vajadzībām veidojas citiem dzīvniekiem (arī cilvēkam) indīgas vielas (Latvijā tikai parastā odze un bites, kamenes, lapsenes, sirseņi)
- Lielais Aizkalnes ezers ezers Cēsu novada Nītaures pagasta austrumu daļā, platība - 0,8 ha; Galseņu ezers, Galsiņu ezers
- Lielais Gusena ezers ezers Krāslavas novada Robežnieku pagastā, 160,7 m vjl., platība - 120 ha, garums - 2,0 km, lielākais platums - 0,9 km, vidējais dziļums - 9,3 m, lielākais dziļums - 38,0 m, 1 liela un 2 mazas salas ar kopējo platību 2 ha; Gusena ezers; Gusēnu ezers; Lielais Gusenas ezers; Lielais Useņu ezers; Ūseņu ezers
- Sļepuru ezers ezers Krāslavas novada Robežnieku pagastā, platība - 16,4 ha; Gusjena ezers; Mazais Gusena ezers; Raiceļu ezers; Ūseņu ezers
- Timsiņu ezers ezers Timsiņu purva dienvidu daļā Variešu pagastā, platība — 1,2 ha, garums — \~180 m, lielākais platums — \~100 m; Timseņu ezers
- Dambja iezis un Bruņa ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Amatas labajā krastā Drabešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., Dambja iezis ir >30 m augsts Pļaviņu svītas dolomīta atsegums, kurā izveidojusies vienīgā tektoniskas izcelsmes ala Latvijā, kura ir 2 m augsta, šaura (dažviet tikai 25 cm plata) un 21 m gara plaisa, uz dolomītu sienām lāseņu notecējumi, stalaktītu aizmetņi, alā mīt sikspārņi
- gleznā ģipsene ģipseņu suga ("Gypsophila elegans")
- garkātu ģipsene ģipseņu suga ("Gypsophila fastigiata")
- tīruma ģipsene ģipseņu suga ("Gypsophila muralis syn. Psammophiliella muralis")
- skarainā ģipsene ģipseņu suga ("Gypsophila paniculata")
- skaujošā ģipsene ģipseņu suga ("Gypsophila perfoliata syn. Gypsophila trichotoma")
- ložņu ģipsene ģipseņu suga ("Gypsophila repens")
- kukaiņlapsene Iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Bethylidae"), ķermeņa garums - 2,5-7 mm, parazitē augsnē, koksnē, augu stiebros un sēklās dzīvojošos kukaiņu kāpuros, Latvijā nav pētītas
- cikāžlapsene Iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Dryinidae"), sīki (garums - 1,5-4 mm), kustīgi kukaiņi, to kāpuri parazitē uz cikādītēm, tīklcikādēm un piešcikādēm, Latvijā konstatētas 2 pagaidām neidentificētas sugas
- griezējbite iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Megachilidae"), apmatots kukainis, kura ķermeņa garums - 3-18 mm, Latvijā konstatētas 54 sugas
- kailbite Iežmauglapseņu apakškārtas pūkbišu dzimtas ģints ("Nomada"), kukaiņu ķermenis (garums - 5-15 mm) trūcīgi apmatots, melns ar dzelteniem un sarkaniem plankumiem, spīdīgs, Latvijā konstatētas 29 sugas
- kusinieši Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Kuseņi" iedzīvotāji
- spāris kāda indīga lapseņu suga
- mutillidae Kameņlapseņu dzimta
- mutilla Kameņlapseņu dzimtas ģints
- Kausiņš Kauseņš - ezers Skaistas pagastā
- Kovšika ezers Kauseņš, ezers Skaistas pagastā
- Kovšuna ezers Kauseņš, ezers Skaistas pagastā
- Kausiņu Kausiņu ezers - Kauseņš Skaistas pagastā
- argidae Koklapseņu dzimta
- chrysididae Krāšņlapseņu dzimta
- chrysis Krāšņlapseņu dzimtas ģints
- bethylidae Kukaiņlapseņu dzimta - kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta
- jātnieciņš kukaiņu klases iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Ichneumonidae"), kuras pārstāvji parazitē citos kukaiņos; šīs dzimtas kukaiņi; Latvijā konstatēts >1300 sugu
- cratichneumon kukaiņu klases iežmauglapseņu kārtas jātnieciņu dzimtas ģints
- lissonota kukaiņu klases iežmauglapseņu kārtas jātnieciņu dzimtas ģints
- taisnspārņi kukaiņu klases kārta ("Orthoptera"), kurā ietilpst lieli, retāk vidēji lieli kukaiņi ar grauzējtipa mutes orgāniem, spēcīgām, lēkšanai pielāgotām pakaļkājām (sienāži, circeņi, siseņi), >20000 sugu, Latvijā konstatētas 39 sugas, kas pieder pie 3 apakškārtām - circeņiem, sienāžiem un siseņiem
- anthophoridae kukaiņu klases plēvpārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas pūkbišu dzimta
- ragaste kukaiņu klases plēvspārņu kārtas auglapseņu apakškārtas dzimta ("Siricidae"), liels vai vidēji liels kukainis (ķermeņa garums - 6-30 mm), kura mātītēm ir garš, pārragojies dējeklis, Latvijā konstatētas 7 sugas
- māņragaste kukaiņu klases plēvspārņu kārtas auglapseņu apakškārtas dzimta ("Xiphydriidae"), vidēji lieli un lieli plēvspārņi (ķermeņa garums - 7-20 mm), sastopami mežos un krūmājos uz koku un krūmu lapām, arī uz ziediem, Latvijā konststētas 2 sugas
- arge kukaiņu klases plēvspārņu kārtas auglapseņu apakškārtas koklapseņu dzimtas ģints
- dryinidae kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas cikāžlapseņu dzimta
- pūkbite kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Anthophoridae"), vidēji lieli un lieli (5-28 mm) plēvspārņi, kuru ķermenis parasti blīvi klāts ar matiņiem, Latvijā konstatēts \~50 sugu
- māņjātnieciņš kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Braconidae"), sīki, līdz vidēji lieli plēvspārņi (ķermeņa garums - 2-12 mm), visbiežāk sastopami uz ziedošiem augiem, Latvijā konstatēts \~160 sugu; kāpurlapsenes
- spožlapsene kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Chalcididae"), sīks kukainis, kura kāpuri parazitē citu kukaiņu (tauriņu, divspārņu) olās, kūniņās vai pupārijos, >600 sugu, gk. tropos, Latvijā nav pētīta
- palapsene kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Eumenidae"), vidēji lieli (6-12 mm) dzeltenmelni svītroti, vientuļi dzīvojoši plēvspārņi, Latvijā konstatētas 32 sugas
- prusaklapsene kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Evaniidae"), sīki plēvspārņi (1,7-3,5 mm), kuru kāpuri attīstās prusaku olu paketēs (ootēkās); Latvijā nav pētītas
- tievvēderlapsene kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Gasteruptidae"), nelieli, retāk vidēji lieli (ķermeņa garums - 3-8 mm) parazītiski plēvspārņi
- pundurlapsenīte kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Mymaridae"), ļoti sīki (0,3-1,3 mm) tumši, spīdīgi plēvspārņi, spārna membrāna gandrīz izzudusi pārveidojoties par tievu stiebriņu ar sīkām bārkstiņām, vājas lidotājas, taču pārvietojas lielos attālumos ar vēja palīdzību; kāpuri ir citu kukaiņu olu parazīti, Eiropā \~200 sugu, Latvijā nav pētīta
- tumšlapsene kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Proctotrupidae"), pārsvarā sīki (ķermeņa garums - 2-4 mm), retāk vidēji lieli (5-9 mm) metāliski spīdīgi, tumši plēvspārņi, Latvijā maz pētīta
- māņlapsene kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Sapygidae"), vidēji lieli plēvspārņi (ķermeņa garums - 8-11 mm), ķermenis dzeltens ar melnu zīmējumu, Latvijā konstatētas 3 sugas
- racējlapsene kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Sphecidae"), vidēji liels līdz liels (ķermeņa garums - 8-25 mm) kukainis, kas rok zemē alas, ejas vai taisa ligzdas koksnē, sausu zaru serdēs, \~5000 sugu, Latvijā konstatēts 140 sugu
- puslapsene kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Tiphiidae"), ķermenis 5-13 mm, vaboļu kāpuru parazīti, Latvijā konstatētas 3 sugas
- lapsene kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Vespidae"), kukainis ar dzeltenām un melnām šķērssvītrām un diviem pāriem plēvveida spārnu, Latvijā konstatētas 11 sugas
- anthocopa kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas griezējbišu dzimtas ģints
- apanteles kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas māņjātnieciņu dzimtas ģints
- ancistrocerus kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas palapseņu dzimtas ģints
- ammophila kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas racējlapseņu dzimtas ģints
- klejotājskudra kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas skudru dzimtas ģints ("Dorylinae"), mīt tropos, pūžņus neveido
- trihogramma kukaiņu klases plēvspērņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Trichogrammatidae"), sīks kukainis, kura kāpuri parazitē citu kukaiņu (tauriņu, divspārņu) olās, Latvijā fauna maz pētīta; spožlapsenīte
- palsaņi Kūstošs sniegs; palseņi
- Pernis apivorus ķīķis jeb lapseņu klijāns
- vespidae Lapseņu dzimta
- paravespula Lapseņu dzimtas ģints
- vespa Lapseņu dzimtas ģints
- vespula Lapseņu dzimtas ģints
- sirsenis Lapseņu dzimtas suga ("Vespa crabro"), liels kukainis, kam raksturīgs trausls, brūngani dzelteni svītrots vēders un kas ligzdas būvē koku dobumos un pažobelēs
- lapseņu pūznis lapseņu ligzda
- lapseņpūznis Lapseņu mājoklis (parasti apaļas bumbas veidā); šāds mājoklis kopā ar lapsenēm
- lapseņbumba Lapseņu mājoklis (parasti apaļas bumbas veidā); šāds mājoklis kopā ar lapsenēm; lapseņpūznis
- lapseņpūlis Lapseņu mājoklis (parasti apaļas bumbas veidā); šāds mājoklis kopā ar lapsenēm; lapseņpūznis
- Metoecus paradoxus lapseņu parazītvabole
- pondurs Lapseņu puduris
- pulcinis Lapseņu pūznis
- rudā lapsene lapseņu suga ("Paravespula rufa")
- parastā lapsene lapseņu suga ("Paravespula silvestris")
- pūslis Lapseņu, sirseņu mājoklis
- sirsinis liels lapseņu virsdzimtas kukainis ("Vespa crabro")
- kusenieši Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Kuseņi" iedzīvotāji
- Ryuseni Ludzas novada Istras pagasta apdzīvotās vietas "Riuseņi" nosaukums latgaliski
- sapygidae Māņlapseņu dzimta
- ozolu melnkausene melnkauseņu sēņu ģints suga ("Bulgaria inquinans")
- vasaras mēnesene mēneseņu suga ("Lunaria annua"), dēvēta arī par dālderpuķi un Jūdasa grasi, plaši izmanto sauso ziedu kompozīcijām
- divgadīgā mēnesene mēneseņu suga ("Lunaria biennis")
- daudzgadīgā mēnesene mēneseņu suga ("Lunaria rediviva"), aug pamitru, ēnainu lapkoku mežu lakstaugs ar smaržīgiem ziediem skarās un plati eliptiskiem augļiem, Latvijā aizsargājama
- saušņi Nokaltušie mežaudzes koki; sauseņi
- ģeofili organismi, kuru attīstības ciklla daļa obligāti noris augsnē (siseņveidīgie, vaboles, garkāju odi u. c.)
- eumenes Palapseņu dzimtas ģints
- euodynerus Palapseņu dzimtas ģints
- symmorphus Palapseņu dzimtas ģints
- cynipidae Panglapseņu dzimta
- cynips Panglapseņu dzimtas ģints
- diplolepis Panglapseņu dzimtas ģints
- ibalia Panglapseņu dzimtas ģints, kuras kāpuri parazitē koksnē dzīvojošajos ragastu kāpuros
- ozolu sarkansvītru panglapsene panglapseņu suga ("Cynips longiventris")
- ozolu ābolveida panglapsene panglapseņu suga ("Cynips quercus-folii")
- rožu panglapsene panglapseņu suga ("Diplolepis rosae")
- Acridotheres tristis parastais siseņstrazds
- sarkanspārnu sisenis parkšķis, siseņu apakškārtas suga ("Psophus stridulus"), Latvijā aizsargājama
- ķīķis Piekūnveidīgo kārtas vanagu dzimtas suga ("Pernis apivorus"), pelēcīgi brūns gājputns, masa - 0,7-0,8 kg., ēd gk. lapseņu kāpurus un kūniņas, arī abiniekus un rāpuļus, Latvijā aizsargājams; lapseņu klijāns
- divgadīgā sausene piepju sēņu sauseņu ģints sēņu suga ("Coltricia perennis")
- Tuimazi pilsēta Krievijā, Baškortostānas Republikā, Useņas krastos, 67600 iedzīvotāju (2014. g.)
- epiglotoplastika Plastiska uzbalseņa operācija
- dzēlējlapsene Plēvspārņu kārtas apakškārta ("Aculeata"), ko dažkārt pieskaita pie iežmauglapseņu kārtas; mātītes dējeklis pārveidots par dzeloni, tēviņiem dzeloņa nav; šai apakškārtai pieskaitāmas bites, lapsenes, kamenes, skudras
- stiebrlapsene Plēvspārņu kārtas auglapseņu apakškārtas dzimta ("Cephidae"), slaids, vidēji liels lapseņu dzimtas kukainis, kura kāpuri dzīvo galvenokārt augu stiebros, stublājos, Latvijā konstatētas 4 sugas
- vālīšlapsene Plēvspārņu kārtas auglapseņu apakškārtas dzimta ("Cimbicidae"), vidēji un lieli (ķermeņa garums - 12-25 mm) plēvspārņi ar vālesveidīgu paplašinājumu taustekļu galā, Latvijā konstatēts 19 sugu
- skujlapsene Plēvspārņu kārtas auglapseņu apakškārtas dzimta ("Diprionidae"), vidēji lieli (ķermeņa garums - 6-9 mm), drukni, smagnēji lidojoši plēvspārņi, Latvijā konstatēts 15 sugu
- tīkllapsene Plēvspārņu kārtas auglapseņu apakškārtas dzimta ("Pamphiliidae"), kukainis, kam ir raksturīgs samērā plats ķermenis, plakans vēders, liela galva un kas veido tīklojumus uz kokaugiem, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 25 sugas
- zāģlapsene Plēvspārņu kārtas auglapseņu apakškārtas dzimta ("Tenthredinidae"), kuru mātītēm ir zāģveidīgs dējeklis, Latvijā konstatēts 19 sugu
- smilšbite Plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Andrenidae"), vidēji lieli, tumši plēvspārņi, kuru ķermeni (garums - 7-15 mm) blīvi klāj matiņi, dzīvo lielās kolonijās, alas veido augsnē gk. atklātās, smilšainās vietās, Latvijā konstatētas 63 sugas
- bite Plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Apidae"), Latvijā konstatētas 3 ģintis
- krāšņlapsene plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Chrysididae"), nelieli (garums - 4-12 mm), ļoti koši, zilgani, sarkanīgi, parasti metāliski spīdīgi kukaiņi, Latvijā konstatētas 42 sugas
- zīdbite Plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Colletidae"), sīki līdz vidēji lieli plēvspārņi, kuru ķermenis (garums - 4-15 mm) var būt gan kails, gan blīvi klāts ar matiņiem, Latvijā konstatētas 24 sugas
- skudra Plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Formicidae"), kurā ietilpst 1,5-15 milimetrus gari, sabiedriski, spārnoti vai bezspārnu kukaiņi ar slaidu vēderu, kam pirmais posms no otrā atdalīts ar tievu iežmaugu, \~6000 sugu, Latvijā konstatētas 42 sugas
- slaidbite Plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Halictidae"), sīki līdz vidēji lieli (ķermeņa garums - 4-15 mm), tumši, pārsvarā stipri apmatoti plēvspārņi ar raksturīgu slaidu vēderu, ligzdo augsnē alās, bieži dzīvo lielās kolonijās, Latvijā konstatētas 63 sugas
- grumbuļbite Plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Melittidae"), Latvijā konstatētas 6 sugas
- kameņlapsene plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Mutillidae"), kukaiņu ķermenis (garums - 5-15 mm) klāts ar īsiem matiņiem, Latvijā konstatētas 2 sugas; biežāk sastopamā suga ir "Mutilla marginata", kuras kāpuri parazitē kameņu kāpuros
- smilšlapsene Plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Pompilidae"), sarkanmelni svītrots kukainis, kas parasti sastopams smilšainās vietās, Latvijā konstatētas 37 sugas
- dzēlējskudra Plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas skudru dzimtas ģints "Myrmica"
- andrenidae Plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas smilšbišu dzimta
- andrena Plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas smilšbišu dzimtas ģints
- panglapsene Plēvspārņu kārtas parazītlapseņu apakškārtas dzimta ("Cynipidae"), augēdājs kukainis, kura kāpuri izraisa patoloģiskus veidojumus uz augiem, \~1600 sugu, Latvijā konstatētas 25 sugas
- chorthippus Pļavsiseņi
- evaniidae Prusaklapseņu dzimta
- kausveida purpurlāsene purpurlāseņu ģints sēņu suga ("Ascocoryne cylinchium")
- krokainā purpurlāsene purpurlāseņu ģints sēņu suga ("Ascocoryne sarcoides")
- tiphiidae Puslapseņu dzimta
- tiphia Puslapseņu dzimtas ģints
- pundelis pūznis (lapseņu u. tml.)
- sphecidae Racējlapseņu dzimta
- cerceris Racējlapseņu dzimtas ģints
- gorytes Racējlapseņu dzimtas ģints
- oxybelus Racējlapseņu dzimtas ģints
- philanthus Racējlapseņu dzimtas ģints
- bišlapsene Racējlapseņu dzimtas suga ("Philanthus triangulus"), uz kukaiņa galvas raksturīgs zīmējums - balts kronis, barojas ar medusbitēm, tāpēc tautā tiek saukta par bišu vilku
- Cerceris arenaria racējlapseņu suga, kas baro kāpurus ar smecernieku kāpuriem
- sisināt radīt raksturīgas augstas, ritmiskas skaņas, trinot kādas ķermeņa daļas vienu gar otru (par dažiem kukaiņiem, piemēram, sienāžiem, siseņiem)
- smiltājsisenis Raibspārnu smiltājsisenis - taisnspārņu kārtas siseņu apakškārtas suga ("Oedipoda coerulescens"), Latvijā aizsargājama
- droseraceae Raseņu dzimta
- aldrovanda Raseņu dzimtas ģints ("Aldrovanda")
- Alises rasene raseņu suga ("Drosera aliciae"), kas savvaļā aug Dienvidāfrikā, Latvijā mēdz audzēt kā telpaugu
- garlapu rasene raseņu suga ("Drosera anglica")
- vidējā rasene raseņu suga ("Drosera intermedia"), Latvijā aizsargājama
- apaļlapu rasene raseņu suga ("Drosera rotundifolia")
- medus Salds, aromātisks vielu maisījums, ko no ziedu nektāra pārstrādā bišu un lapseņu dzimtas kukaiņi
- parkšķis Sarkanspārnu sisenis ("Psophus stridulus") - siseņu apakškārtas suga, brūnpelēks, masīvs 20-34 mm garš kukainis, dzīvo sausos silos, izcirtumos, pļavās, pārtiek no augiem
- smiltājsisenis Sarkanspārnu smiltājsisenis - taisnspārņu kārtas siseņu apakškārtas suga ("Bryodema tuberculatum"), Latvijā aizsargājama
- dunkuris Sirseņu perēklis
- acridodae Siseņi
- bryodema Siseņu apakškārtas ģints
- locusta Siseņu apakškārtas ģints
- oedipoda Siseņu apakškārtas ģints
- omocestus Siseņu apakškārtas ģints
- psophus Siseņu apakškārtas ģints
- sphingonotus Siseņu apakškārtas ģints
- purvu sisenis siseņu apakškārtas suga ("Mecostethus grossus")
- kokskrējējs Skrejvaboļu dzimtas ģints ("Calosoma"), Latvijā konstatētas 2 sugas, vaboļu ķermenis liels, plakans ar attīstītiem pakaļējiem spārniem, dzīvo gk. lapkoku mežos, kur barojas ar tauriņu un zāģlapseņu kāpuriem
- kūniņu laupītājs skrejvaboļu suga ("Calosoma sycophanta"), kas iznīcina ļoti daudz dažādu kaitēkļu, arī tauriņu un zāģlapseņu kāpurus un kūniņas
- diprinodiae Skujlapseņu dzimta
- diprion Skujlapseņu dzimtas ģints
- neodiprion Skujlapseņu dzimtas ģints
- parastā priežu zāģlapsene skujlapseņu dzimtas suga ("Diprion pini")
- rūsganā priežu zāģlapsene skujlapseņu dzimtas suga ("Neodiprion sertifer")
- pompilidae Smilšlapseņu dzimta
- pompilius Smilšlapseņu dzimtas ģints
- sfagnu spožkausene spožkauseņu ģints sēņu suga ("Pseudoplectania episphagnum")
- melnā spožkausene spožkauseņu ģints sēņu suga ("Pseudoplectania nigrella")
- chalcididae Spožlapseņu dzimta
- cephidae Stiebrlapseņu dzimta
- cephus Stiebrlapseņu dzimtas ģints
- labības stiebrlapsene stiebrlapseņu dzimtas suga ("Cephus pygmaeus")
- Ammophila sabulosa šīs ģints suga, Latvijā sastopama bieži, baro kāpurus ar tauriņu un zāģlapseņu kāpuriem
- Šeršņiški Tabores pagasta apdzīvotās vietas "Sirseņi" nosaukuma variants
- acridium Taisnspārņu kārtas siseņu apakškārtas ģints
- pļavsisenis Taisnspārņu kārtas siseņu apakškārtas ģints ("Chorthippus"), kuras pārstāvji bieži sastopami arī Latvijā
- gasteruptidae Tievvēderlapseņu dzimta
- pamphiliidae Tīkllapseņu dzimta
- cephaleia Tīkllapseņu dzimtas ģints
- lyda Tīkllapseņu dzimtas ģints
- neurotoma Tīkllapseņu dzimtas ģints
- pamphilius Tīkllapseņu dzimtas ģints
- priežu stādu tīkllapsene tīkllapseņu suga ("Acantholyda hieroglyphica"), kas sētajās un stādītajās kultūrās apgrauž jauno dzinumu skujas
- priežu tīkllapsene tīkllapseņu suga ("Acantholyda nemoralis", dažviet arī "Lyda nemoralis")
- mazā egļu tīkllapsene tīkllapseņu suga ("Cephaleia arvensis")
- bumbieru tīkllapsene tīkllapseņu suga ("Neurotoma flaviventris")
- plūmju tīkllapsene tīkllapseņu suga ("Neurotoma nemoralis")
- Tomsiņa ezers Timseņš, ezers Silmalas pagastā
- Tumšņa ezers Timseņš, ezers Silmalas pagastā
- Timsiņa ezers Timseņš, ezers Silmalas pagastā
- Tumsiņa ezers Timseņš, ezers Silmalas pagastā
- Timsiņa Timseņš, ezers Silmalas pagastā
- Tumsiņa Timseņš, ezers Silmalas pagastā
- Bromus briziformis trīseņu lāčauza
- lielā trīsene trīseņu suga ("Briza maxima"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu
- parastā trīsene trīseņu suga ("Briza media")
- mazā trīsene trīseņu suga ("Briza minor")
- proctotrupidae Tumšlapseņu dzimta
- paracodrus Tumšlapseņu dzimtas ģints
- epiglotīts Uzbalseņa iekaisums
- epiglotektomija Uzbalseņa izgriešana
- parazītvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Rhipiphoridae"), \~430 sugu, Latvijā maz pētītas, konstatētas tikai 2 sugas, 3,8-12 mm garas vaboles mazu galvu, ķemveidīgiem vai zāģzobainiem taustekļiem, sastopamas koksnē, lapseņu vai kameņu ligzdās
- klejotājsisenis Vairākas siseņu dzimtas sugas; izplatīts ir parastais klejotājsisenis ("Locusta migratoria"), kas dzīvo Eirāzijas un Āfrikas stepēs, atsevišķi indivīdi ieklīst arī Latvijā
- cimbicidae Vālīšlapseņu dzimta
- trichiosoma Vālīšlapseņu dzimtas ģints
- bērzu lielā vālīšlapsene vālīšlapseņu dzimtas suga ("Cimbex femorata")
- rezervācija vieta, kur uz pagaidu laiku (sakarā ar attiecīgu attīstības ciklu) sapulcējas dažu dzīvnieku, piemēram, kaitīgu kukaiņu (siseņu, ogu un labības vairogblakšu) bari
- imažinisms Virziens krievu dzejā no 1918. līdz 1924. g. (daļēji tajā iekļāvās arī S. Jeseņins), kam raksturīgs brīvu uzskatu kults; par galveno uzskatīja vārdiska tēla (metaforas) savdabību, ignorējot satura un loģiska kompozicionāla sakarīguma nozīmi
- tenthredinidae Zāģlapseņu dzimta
- caliroa Zāģlapseņu dzimtas ģints
- hoplocampa Zāģlapseņu dzimtas ģints
- pochynematus Zāģlapseņu dzimtas ģints
- pristiphora Zāģlapseņu dzimtas ģints
- pteronus Zāģlapseņu dzimtas ģints
- ķiršu zāģlapsene zāģlapseņu dzimtas suga ("Caliroa limacina")
- gaišā plūmju zāģlapsene zāģlapseņu dzimtas suga ("Hoplocampa flava")
- ābolu zāģlapsene zāģlapseņu dzimtas suga ("Hoplocampa testudinea")
- upeņu zāģlapsene zāģlapseņu dzimtas suga ("Pochynematus pumilio")
- ērkšķogulāju gaiškāju zāģlapsene zāģlapseņu dzimtas suga ("Pristiphora pallipes")
- jāņogulāju zāģlapsene zāģlapseņu dzimtas suga ("Pteronus ribesii")
- zālājsisenis Zaļais zālājsisenis - taisnspārņu kārtas siseņu apakškārtas suga ("Omocestus viridulus"), kuras pārstāvji sastopami arī Latvijā
- smiltājsisenis Zilspārnu smiltājsisenis - taisnspārņu kārtas siseņu apakškārtas suga ("Sphingonotus coerulans"), Latvijā aizsargājama
seņ citās vārdnīcās:
MEV