savērpt
savērpt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | savērpju | savērpjam | savērpu | savērpām | savērpšu | savērpsim |
| 2. pers. | savērp | savērpjat | savērpi | savērpāt | savērpsi | savērpsiet, savērpsit |
| 3. pers. | savērpj | savērpa | savērps | |||
Pavēles izteiksme: savērp (vsk. 2. pers.), savērpiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: savērpjot (tag.), savērpšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: savērptu
Vajadzības izteiksme: jāsavērpj
1.Vērpjot tekstilšķiedras, izveidot, izgatavot (dziju).
1.1.Vērpjot pārstrādāt (tekstilšķiedras) dzijā.
1.2.Vērpjot izgatavot (dziju) lielākā daudzumā; vērpjot izgatavot (dzijas lielāku daudzumu).
1.3.pārnestā nozīmē Sasaistot atsevišķus elementus, izveidot (piemēram, tekstu, norisi).
2.Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, ūdens, dūmi) griežas, izveido (kādu riņķojošu kopumu).
3.joma: tehnika Vērpes deformācijā palielināt (kā) spriegumu, parasti ievērojami.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- (brīdi klusē) Ej savērp klusumu un nostaigā kā virvi!
- 8. 00 Nocirpt aitas, kas stāv barā, savērpt dziju.
- — Dīvainu pavedienu reizēm savērpj Laima, — vēl piebilda Prūts.
- Savērpto un sašķeterēto dziju tajā iemērca, pēcāk kodinot čuru podā.
- Aina Zemdega šīs divas pasaules ar lielas dzejnieces māku savērpusi vienā.