savērpties
savērpties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | savērpjos | savērpjamies | savērpos | savērpāmies | savērpšos | savērpsimies |
| 2. pers. | savērpies | savērpjaties | savērpies | savērpāties | savērpsies | savērpsieties, savērpsities |
| 3. pers. | savērpjas | savērpās | savērpsies | |||
Pavēles izteiksme: savērpies (vsk. 2. pers.), savērpieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: savērpjoties (tag.), savērpšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: savērptos
Vajadzības izteiksme: jāsavērpjas
2.Refl. → savērpt(2); tikt savērptam.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nokarenās ūsas koši melnas, galos nodzeltējušas un savērpušās no pārliekas smēķēšanas.
- Es esmu viens pats pasaulē, kas savērpjas no mammas dziesmas.
- Niknuma spirāle, kas bija savērpusies Annā, pamazām sāka atslābt.
- Vai esat mežā redzējuši slaidu priedi, kurai stumbrs savērpies kā virve?
- Ja valmierieši savā laukumā spēs trāpīt labāk nekā viesos – var savērpties intriga.