savaldīt
savaldīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | savaldu | savaldām | savaldīju | savaldījām | savaldīšu | savaldīsim |
| 2. pers. | savaldi | savaldāt | savaldīji | savaldījāt | savaldīsi | savaldīsiet, savaldīsit |
| 3. pers. | savalda | savaldīja | savaldīs | |||
Pavēles izteiksme: savaldi (vsk. 2. pers.), savaldiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: savaldot (tag.), savaldīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: savaldītu
Vajadzības izteiksme: jāsavalda
1.Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks, cilvēku grupa) pārmaina savu izturēšanos, rīcību, pakļaujas vēlamajām normām, nosacījumiem u. tml.
Stabili vārdu savienojumiSavaldīt sevi.
- Savaldīt sevi kolokācija — savaldīties
1.1.Pakļaut savai gribai (dzīvnieku), panākt, ka (tā) izturēšanās pārmainās cilvēkam vēlamajā veidā.
1.2.Pārvarēt vai pavājināt, parasti ievērojami (psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
1.3.Pakļaut (piemēram, roku, balss) darbības, to rezultātus noteiktām normām, noteiktiem nosacījumiem.
2.Panākt, ka (kas, parasti parādība dabā) kļūst mazāk iedarbīgs vai izbeidzas, arī iegūst cilvēkam vēlamās īpašības.
2.1.pārnestā nozīmē Panākt, ka (kam) saglabājas vēlamais veids, kārtība.
Stabili vārdu savienojumiSavaldīt (arī pievaldīt) mēli (arī muti).
- Savaldīt (arī pievaldīt) mēli (arī muti) idioma — neizpļāpāt; censties nerunāt asi
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kontrolieri mēģināja savaldīt uz zemes guļošu personu, kura agresīvi pretojās.
- Vadītājs metās palīgā, un kopīgiem spēkiem viņiem izdevās kleitu savaldīt.
- Lai savaldītu situāciju, policistiem nācās izmantot stekus un piparu gāzi.
- Pilotiem lidmašīnu tomēr izdevies savaldīt, atkārtotā nosēšanās noritējusi bez aizķeršanās.
- Kārtībsargiem bija vajadzīgas vairākas stundas, lai abu pušu demonstrantus savaldītu.