Paplašinātā meklēšana
Meklējam savaldīt.
Atrasts vārdos (3):
Atrasts vārdu savienojumos (5):
Atrasts skaidrojumos (43):
- atbodīt Aizsprostot ūdeni; savaldīt.
- mērdināt Apdullināt, savaldīt.
- pierāmēt Apklusināt, apmierināt, savaldīt.
- represors Apspiedējs, savaldītājs, nomierinātājs.
- dasarauties Atturēties no kādas darbības, rīcības; arī savaldīties.
- Faetons Grieķu mitoloģijā - Saules dieva Hēlija dēls; paņēmis Saules ratus, viņš nevarēja savaldīt ugunīgos debess zirgus un pievirzīja tos tik tuvu Zemei, ka izcēlās ugunsgrēks; lai glābtu Zemi, Zevs viņu notrieca ar zibeni.
- pakundzēties Gūt virsroku, savaldīties, piesavināties.
- apmaukt Iegrožot, savaldīt, uzlikt iemauktus.
- psihokinēzija Impulsīva maniakāla darbība; nespēja savaldīt primitīvus instinktus, kam sekas ir vardarbīga vai pārsteidzīga rīcība.
- sašustīt Izdarīt, savaldīt.
- ībēt Izsmiet, nespēt savaldīt smieklus, smīnēt.
- īboties Izsmiet, nespēt savaldīt smieklus, smīnēt.
- pievaldīties Mazliet savaldīties.
- trenze Metāla knaiblīte pie iemauktiem, ko ieliek zirgam mutē, lai to vieglāk varētu savaldīt.
- noturēties Neizpaust (psihisku vai fizioloģisku stāvokli), neizteikt (domas, vārdus); savaldīties.
- iesprostot Neļaut izpausties; aizturēt, savaldīt.
- aizturēt Neļaut izpausties; savaldīt.
- apvaldīt Neļaut izvērsties (kādam), neļaut notikt (kam); savaldīt.
- novarēt Novaldīt, savaldīt.
- novārēt Novaldīt, savaldīt.
- novaldēt Novaldīt; savaldīt.
- norīt rūgtu kumosu paciest ko nepatīkamu, aizvainojošu, savaldīties.
- sakost zobus Pārvarēt sevi, piespiest sevi savaldīties, neļaut izpausties savām izjūtām, pārdzīvojumam.
- saņemties Pārvarēt, parasti uztraukumu, bailes, arī sāpes, nogurumu u. tml.; arī savaldīties.
- ieveikt Pārvarēt, savaldīt, pārspēt.
- pievārēt Pievaldīt, savaldīt.
- nervi uzdod saka, ja cilvēkam ir pārmērīgi liels psihisks sasprindzinājums un viņš nespēj vairs savaldīties.
- nervi netur saka, ja cilvēkam ir pārmērīgi liels psihisks sasprindzinājums un viņš nespēj vairs savaldīties.
- nervi netur (arī uzdod) saka, ja cilvēkam ir pārmērīgi liels psihisks sasprindzinājums un viņš nespēj vairs savaldīties.
- nervi uzdod (arī netur) saka, ja cilvēkam ir pārmērīgi liels psihisks sasprindzinājums un viņš nespēj vairs savaldīties.
- paturēt (arī saturēt) (ko) (savās) rokās savaldīt (ko), noturēt (ko) paklausībā; vadīt (ko).
- saturēt (arī paturēt) (ko) (savās) rokās savaldīt (ko), noturēt (ko) paklausībā; vadīt (ko).
- turēt (arī saturēt, paturēt) (ko) (savās) rokās savaldīt (ko), turēt (ko) paklausībā; vadīt (ko).
- turēt (ko) (savās) rokās savaldīt (ko), turēt (ko) paklausībā; vadīt (ko).
- uzlikt laužņus savaldīt, ierobežot rīcībā, iegribās.
- pievaldīt rokas savaldīties (parasti, lai kādam nesistu).
- iekost mēlē savaldīties un neizteikt savas domas, neizpaust kaut ko.
- iekost mēlē (arī lūpā), arī iekost mēli (arī lūpu) zobos savaldīties un neizteikt, neizpaust.
- sašāstīties savaldīties, saglabāt mieru.
- savaldīt sevi savaldīties.
- izturēt Spēt nepievērst uzmanību (kam); spēt savaldīties.
- nevaldāms Tāds, kas ir tik draiskulīgs, kustīgs, arī tik nesavaldīgs, nenosvērts, ka to grūti vai neiespējami savaldīt, apvaldīt (par cilvēku).
- nesavaldāms Tāds, ko nevar savaldīt.
savaldīt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV