saurbt
saurbt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | saurbju | saurbjam | saurbu | saurbām | saurbšu | saurbsim |
| 2. pers. | saurb | saurbjat | saurbi | saurbāt | saurbsi | saurbsiet, saurbsit |
| 3. pers. | saurbj | saurba | saurbs | |||
Pavēles izteiksme: saurb (vsk. 2. pers.), saurbiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: saurbjot (tag.), saurbšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: saurbtu
Vajadzības izteiksme: jāsaurbj
1.Urbjot radīt caurumus; urbjot sabojāt, parasti pilnīgi.
1.1.Urbjot izveidot (caurumus).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vienu prototipu var uztaisīt, „ uz aci” saurbt caurumus.
- Savukārt Pērsē vīri, kuri āliņģus saurbuši netālu no tilta, vilkuši raudas.
- mēģināja saurbt slēdzeni, bet tas arī viņiem neizdevās.
- Šur tur es esmu trubās saurbis caurumus un sabāzis tajos tādas kā U veida stabulītes, ūdens līst lejā un arī gaisu spiež uz leju, bet līdz ar to tas iziet cauri arī manām caurulītēm.
- Jau sen bija tajās trubiņās arī caurumiņi diegu ievilkšanai saurbti...