saurbināt
saurbināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | saurbinu | saurbinām | saurbināju | saurbinājām | saurbināšu | saurbināsim |
| 2. pers. | saurbini | saurbināt | saurbināji | saurbinājāt | saurbināsi | saurbināsiet, saurbināsit |
| 3. pers. | saurbina | saurbināja | saurbinās | |||
Pavēles izteiksme: saurbini (vsk. 2. pers.), saurbiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: saurbinot (tag.), saurbināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: saurbinātu
Vajadzības izteiksme: jāsaurbina
1.Urbinot radīt caurumus; urbinot sabojāt, parasti pilnīgi.
2.apvidvārds Ilgāku laiku nepārtraukti urbināt.
3.apvidvārds Ilgāku laiku nepārtraukti mācīties.
Avoti: LLVV, ME
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Taču, kā jau tas ierasts ar mūsu senču ticējumiem, sastopami arī tādi, kas runā gluži pretēju valodu – proti, ka Urbānā stādītus tupeņus un citus labumus tārpi saurbina, tāpēc no dārza apstrādāšanas būtu jāatturas.