satvīkt
satvīkt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | satvīkstu | satvīkstam | satvīku | satvīkām | satvīkšu | satvīksim |
| 2. pers. | satvīksti | satvīkstat | satvīki | satvīkāt | satvīksi | satvīksiet, satvīksit |
| 3. pers. | satvīkst | satvīka | satvīks | |||
Pavēles izteiksme: satvīksti (vsk. 2. pers.), satvīkstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: satvīkstot (tag.), satvīkšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: satvīktu
Vajadzības izteiksme: jāsatvīkst
1.Sasarkt.
2.Sakarst karstumā, tveicē.
3.apvidvārds Atrodoties blīvā, mitrā krāvumā, sabojāties.
Avoti: LLVV, KiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Portrets tiek izvērsts tālāk, liecinot par vēstītāja sakāpināto interesi: „ Viņa laikam pirms manas ierašanās strādājusi dārzā – seja tumši satvīkusi, lūpas saplaisājušas.
- Nevis Poruka bālais zēns, bet ar kaislībā un azartā satvīkušiem vaigiem.
- Pečors ir pavisam satvīcis.
- Krāsas satvīkst kā sirds ilgas , un smarža pauž kādu saldu noslēpumu
- Biezumnieks bij zēnam pieskrējis tik ātri , cik viņa nestingrās kājas atvēlēja , un uzskatīja viņu ar satvīkušajām acīm