satrūkt
satrūkt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | satrūkstu | satrūkstam | satrūku | satrūkām | satrūkšu | satrūksim |
| 2. pers. | satrūksti | satrūkstat | satrūki | satrūkāt | satrūksi | satrūksiet, satrūksit |
| 3. pers. | satrūkst | satrūka | satrūks | |||
Pavēles izteiksme: satrūksti (vsk. 2. pers.), satrūkstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: satrūkstot (tag.), satrūkšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: satrūktu
Vajadzības izteiksme: jāsatrūkst
Trūkstot sadalīties.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bonaventuras balss lēnām izplēnē tieva kā matiņš, tad satrūkst pavisam.
- Svarīgākais, ka konfliktos neiesaistījāmies un uz abpusēju cieņu balstītās attiecības nesatrūka.
- Tas satrūka zem kājām ar pēkšņu un juceklīgu sprakstoņu.
- Katram materiālam ir sava izturības robeža, kuru pārsniedzot materiāls sabrūk — satrūkst, saplīst.
- Ēvas domu raitais pavediens samezglojās, satrūka, tad spēji atjaunojās – un, un...