satrunēt
satrunēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | satrunu | satrunam | satrunēju | satrunējām | satrunēšu | satrunēsim |
| 2. pers. | satruni | satrunat | satrunēji | satrunējāt | satrunēsi | satrunēsiet, satrunēsit |
| 3. pers. | satrun | satrunēja | satrunēs | |||
Pavēles izteiksme: satruni (vsk. 2. pers.), satruniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: satrunot (tag.), satrunēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: satrunētu
Vajadzības izteiksme: jāsatrun
Trunot sabojāties, parasti pilnīgi.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tolaik bija zināms, ka daudzi koki vidū ir satrunējuši.
- Vaboles dēj olas satrunējušos lapu un skuju kokos, kur attīstās kāpuri.
- Mēs kāpām pa čīkstošām kāpnēm, vairākas reizes kājas iestrēga satrunējušajā kokā.
- Tur iesprūdīsi kā cirvis zarainā bluķī, satrunēsi kā celms.
- Tā ir mans krasts arī šobrīd, lai gan nedrošs un satrunējis.