satraucēt
satraucēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | satraucēju | satraucējam | satraucēju | satraucējām | satraucēšu | satraucēsim |
| 2. pers. | satraucē | satraucējat | satraucēji | satraucējāt | satraucēsi | satraucēsiet, satraucēsit |
| 3. pers. | satraucē | satraucēja | satraucēs | |||
Pavēles izteiksme: satraucē (vsk. 2. pers.), satraucējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: satraucējot (tag.), satraucēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: satraucētu
Vajadzības izteiksme: jāsatraucē
Iztraucēt; arī sabaidīt, satraukt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Lai gan laipni , paklusi un sēri izrunāts , sveiciens tomēr satraucēja bēdās nogrimušo famīliju , jo neviens sveicinātāja nebij redzējis pienākam
- Stāsta beigas optimistiskas , jo rīta ausma nav uzveicama Nūdzīd ja pirmī gaili , satraucēja mīgu ūtrim un pēc pēc izauss dīneņa
- Tikai ziloņi, tāda bara satraucēti, met pie malas savas intīmās padarīšanas un zveļas krastā.
- Pagājušā gadā Rīgā reģistrēti 7392 bērni, no tiem 2700 bērnu tēvs labprātīgi ierakstīja savu uzvārdu, bet puse no šiem bērniem nav dzimuši laulībā un tas ir ļoti satraucējošs fakts.
- Protams, ka grāmatas nevar dot mums gatāvas atbildes, katram vajag pienākt pie savas, bet katrs literārs darbs satūr kādu jautājumu, kura satraucēja autoru, kura bija svārīga viņam.