sastutēt
sastutēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sastutēju | sastutējam | sastutēju | sastutējām | sastutēšu | sastutēsim |
| 2. pers. | sastutē | sastutējat | sastutēji | sastutējāt | sastutēsi | sastutēsiet, sastutēsit |
| 3. pers. | sastutē | sastutēja | sastutēs | |||
Pavēles izteiksme: sastutē (vsk. 2. pers.), sastutējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sastutējot (tag.), sastutēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sastutētu
Vajadzības izteiksme: jāsastutē
Sasliet1; arī atbalstīt1.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Panagloja, sastutēja, uzklāja sedziņu, turējās tīri braši.
- Viss kaut kur sastutēts, ka tik būtu.
- Izlikusi uz sastutētā galdiņa tušu, viņa ar spalvu lēnām rakstīja apsveicamo miliču vārdus.
- Pastāv aizdomas, ka vismaz daļa no mazajiem sastutēti ar viltīgu mērķi atņemt balsis konkurentiem.
- Arī Ēbeļmuižas ozols, sastutēts un nostiprināts,