sasmīdināt
sasmīdināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sasmīdinu | sasmīdinām | sasmīdināju | sasmīdinājām | sasmīdināšu | sasmīdināsim |
| 2. pers. | sasmīdini | sasmīdināt | sasmīdināji | sasmīdinājāt | sasmīdināsi | sasmīdināsiet, sasmīdināsit |
| 3. pers. | sasmīdina | sasmīdināja | sasmīdinās | |||
Pavēles izteiksme: sasmīdini (vsk. 2. pers.), sasmīdiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sasmīdinot (tag.), sasmīdināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sasmīdinātu
Vajadzības izteiksme: jāsasmīdina
Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sāk smieties.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Patiesi harizmātiskai personai būtu jāspēj sasmīdināt jebkuru cilvēku bez papildus piepūles.
- Starp nekonkrētām ministra atbildēm bija arī tādas, kas klātesošos sasmīdināja.
- Krieviem ir tāds teiciens: " Steigsies - tautu sasmīdināsi!"
- Varbūt tā ir literatūra, kas mierinājusi vai sasmīdinājusi līdz sirds dziļumiem.
- Uzskatītu, ka, mani sasmīdinādams, vēl pēc nāves spējis izspēlēt pamatīgu joku.