sasmērēt
sasmērēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sasmērēju | sasmērējam | sasmērēju | sasmērējām | sasmērēšu | sasmērēsim |
| 2. pers. | sasmērē | sasmērējat | sasmērēji | sasmērējāt | sasmērēsi | sasmērēsiet, sasmērēsit |
| 3. pers. | sasmērē | sasmērēja | sasmērēs | |||
Pavēles izteiksme: sasmērē (vsk. 2. pers.), sasmērējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sasmērējot (tag.), sasmērēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sasmērētu
Vajadzības izteiksme: jāsasmērē
1.Padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru.
1.1.Sarakstīt, sazīmēt, parasti nevajadzīgi, arī nekārtīgi.
2.Krietni apziest, saziest, ieziest.
Avoti: LLVV, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Izklāj pannu ar foliju un to visu viegli sasmērē ar eļļu.
- Daudzi no viņiem joprojām uz darbu dodas traģēdijas laikā sasmērētajos apģērbos.
- Par gaisa filtru nemaz nerunājot – tur pat jāsasmērē rokas nav!
- Tas ir arī praktisks, jo ir mazāka iespēja to sasmērēt.
- Matus sasmērē ar alu un aptin ar dvielīti, lai viss ievelkas.