saslimt
saslimt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | saslimstu | saslimstam | saslimu | saslimām | saslimšu | saslimsim |
| 2. pers. | saslimsti | saslimstat | saslimi | saslimāt | saslimsi | saslimsiet, saslimsit |
| 3. pers. | saslimst | saslima | saslims | |||
Pavēles izteiksme: saslimsti (vsk. 2. pers.), saslimstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: saslimstot (tag.), saslimšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: saslimtu
Vajadzības izteiksme: jāsaslimst
Kļūt slimam.
PiemēriVai visi ir saslimuši?
- Vai visi ir saslimuši?
- Viņš stāsta, ka nedrīkst iet laukā spēlēties ar citiem apkaimes bērniem, jo viņam esot ļoti viegli saslimt.
- Tiklīdz dārziņā viens saslimst, tā klapata visai grupai.
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri:šeit