saskubināt
saskubināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | saskubinu | saskubinām | saskubināju | saskubinājām | saskubināšu | saskubināsim |
| 2. pers. | saskubini | saskubināt | saskubināji | saskubinājāt | saskubināsi | saskubināsiet, saskubināsit |
| 3. pers. | saskubina | saskubināja | saskubinās | |||
Pavēles izteiksme: saskubini (vsk. 2. pers.), saskubiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: saskubinot (tag.), saskubināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: saskubinātu
Vajadzības izteiksme: jāsaskubina
Skubinot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) sāk veikt, darīt (ko).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Citi vīri redzējuši, ka skrīverim tintes pudelē pavisam maz tintes, un saskubinājuši viņu teikt labi garu uzvārdu.
- Tie saskubināja ļaudis , vecajus un rakstu mācītājus un , viņam uzbrukuši , satvēra to un veda sinedrija priekšā
- Bet ko domāt kur saodusi , kur nē mana Aizjū as ragana Atrastiņu pa vēja pēdām vien pakaļ un saskubina veco Baltzemmieku , lai liekot Atrastiņu nogalināt , tas esot tādu un tādu blēdību tur Aizjūrā pie viņa dēla izdarījis
- : D Tam nedaudz vajadzētu saskubināt tos, kas labu tehniku slēpj zem buktēm.
- 12 Tie saskubināja ļaudis, vecajus un rakstu mācītājus un, viņam uzbrukuši, satvēra to un veda sinedrija priekšā.