saskrullēt
saskrullēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | saskrullēju | saskrullējam | saskrullēju | saskrullējām | saskrullēšu | saskrullēsim |
| 2. pers. | saskrullē | saskrullējat | saskrullēji | saskrullējāt | saskrullēsi | saskrullēsiet, saskrullēsit |
| 3. pers. | saskrullē | saskrullēja | saskrullēs | |||
Pavēles izteiksme: saskrullē (vsk. 2. pers.), saskrullējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: saskrullējot (tag.), saskrullēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: saskrullētu
Vajadzības izteiksme: jāsaskrullē
Izveidot cirtas (matos, ūsās, kādā to daļā); arī savīt (parasti matus, ūsas).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Resnais eņģelis glābējs, grozīdams lodziņā saskrullēto galvu, aicināja viņu pie sevis.
- – Maziem bērniem ļoti patīk vafeles, – Vika autoritatīvi paziņoja, atmezdama saskrullētās cirtas.
- Kad iepazinos ar šo cilvēku, viņam mugurā bija Mazā Prinča kostīms, bet man saskrullēti mati.
- Viņa tūliņ pierādīs, ka to var. Savu ūdeņradī zeltīto zēngalviņu viņa saskrullēja pie frizieres pa ceļam no darba.
- Viņš atgriezās no komandējuma, un es sagaidīju lidostā – saskrullētiem matiem un tamborētā kleitā, caur kuru ārā spiežas krūšu gali...