sasarmot
sasarmot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona; lieto: paretiLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sasarmoju | sasarmojam | sasarmoju | sasarmojām | sasarmošu | sasarmosim |
| 2. pers. | sasarmo | sasarmojat | sasarmoji | sasarmojāt | sasarmosi | sasarmosiet, sasarmosit |
| 3. pers. | sasarmo | sasarmoja | sasarmos | |||
Pavēles izteiksme: sasarmo (vsk. 2. pers.), sasarmojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sasarmojot (tag.), sasarmošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sasarmotu
Vajadzības izteiksme: jāsasarmo
Pārklāties, parasti pilnīgi, ar sarmu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Laukā viss balts, sasnidzis, sasarmojis - kā pasākā!
- Sāku jau pierast pie šī laika, nebūtu tikai tas riebīgais vējelis, kas vakar, kas sasarmo ūsas un acis saldē ciet.